ļoti labi zināji par vakariņām, kuras bijām ieplānojuši - es par tām tev biju teicis jau sen. Mani biznesa partneri, viņu sievas un pavadones - tas bija iemesls, kāpēc mums bija jāiet kopā. Taču biju ļoti pārsteigts, kad saņēmu no tevis visai vīzdegunīgu atteikumu pašā pēdējā brīdī. "Man ir sarunāts ar draudzenēm!" atcirti tu un es nedaudz aizsvilos. "Tev ir jābūt septiņos "Fellīnī"" - pārējais man neinteresē, paziņoju es, ejot ārā pa durvīm un redzot kā tu kaila paliki stāvot istabas vidū un nesteidzīgi mēģināji izvēlēties apakšveļas komplektu. Vakariņas jau gāja uz beigām. Es sēdēju viens pats un uzturēju sarunu, taču man no galvas ne brīdi neizgāja tava nepaklausība. Kad mani partneri sāka pamazām izklīst, ieradies tu - viegli iedzērusi, izaicinoši īsā kleitā, un ar pamatīgu kosmētikas daudzumu uz sejas. Tava izaicinošā uzvedība pret vēl palikušajiem maniem partneriem bija neciešama un atvadījies es aizrāvu tevi uz mājām. Visu ceļu mēs klusējām un tikai ienākuši dzīvoklī es ierunājos: "Man vienkārši trūkst vārdu!!! Tu mani pataisīji par muļķi citu acu priekšā!!! Nopērt tevi nav kam par šitādiem izgājieniem!!!" Tu atbalstījies pret galdu, kārdinoši izliecot gurnus un valšķīgi attrauci: "Kā nav kam?? Bet priekš kam man vīrs?? Kas tad tu - pat savu nepaklausīgo sievu nopērt nevari??!!" Es aizsvilos ne pa jokam no tādas izturēšanās un nodomāju "nu labi, saulīt, es tevi tūlīt tā nomizošu, ka nedēļu sēdēt uz sava dupsīša nevarēsi". Bet tev es skaļi pateicu: "Nopelnījusi tu esi pietiekoši par šovakaru, tāpēc tūlīt pat velc visu nost un ej lejā uz pagrabstāvu un gaidi mani - es paņemšu visu kas ir vajadzīgs." Tu skatījies manās acīs un es redzēju, ka tajās uzliesmoja neliela iekāre, bailes un jautājums par to kas sekos - skatoties man acīs tu novilki kleitu un es ieraudzīju, ka zem tās nekā nav - tu paliki tīkliņzeķēs un kurpēs. "Es šovakar pat neesmu uzvilkusi apakšveļu...," čukstēji tu, "Es domāju, ka patiešām esmu pelnījusi labu pērienu... Lūdzu, noper mani ar siksnu, kā tādu nerātnu meitenīti..." - pēdējais teikums bija izteikts ar tādu ironiju. Tu pagriezies pret mani ar muguru un es brīdi vēroju, kā zem tava dupša ādas kustējās muskuļi, kad tu lēnām devies prom uz kāpnēm, kuras veda uz pagrabstāvu. Domās es iztēlojos, kā mana siksna lēkā pa taviem kārdinošajiem apaļumiem un tu lūdz mani pārtraukt sāpīgo eksekūciju. "Tu laikam vēl nesaproti, ka es nejokoju, dārgumiņ" nodomāju es un devos uz savu istabu. Kad nokāpu pagrabā, tu sēdēji uz kušetes ar vīna glāzi rokā - tāda pati kaila un izaicinoša. Taču ieraudzījusi manās rokās to, ko es nesu priekš tevis, tavs skatiens nedaudz pārvērtās. Es saliku uz galda vienā rindā jājampātagu; šmaugu, lokanu nūju; īsu pītu, viscaur vienāda resnuma ādas pletni; garāku pītu ādas pletni, kura no kāta uz galu pamazām sašaurinājās; svaigi grieztas korintes krūma rīkstes un galda tenisa raketi, kuras lāpstiņas koka virsmai bija uzlīmēts rievots gumijots materiāls... "Siksna ir arī manās biksēs," paskaidroju es, bet visādam gadījumam es paņēmu ļīdzi arī šo.." teicu es un nobeidzu instrumentu kolekciju ar biezu armijas siksnu, kuras galā spoži spīdēja sprādze ar ģerboni uz tās. "Ko tu gribi ar to visu darīt?" jautāji tu bez jebkādas bravurības balsī. "Kā - ko darīt??!! Mēs vienojāmies par pērienu un tu tagad to dabūsi!" atbildēju es. "Es sapratu, ka mēs tikai jokojamies - es nebiju to domājusi nopietni, ka tu nevari nopērt savu sievu... Es domāju, ka mēs te pagrabā nodarbosimies ar seksu.." skaidroji tu, bet man jau apnika. "Pietiek! Šajā pagrabā mēs nodarbosimies ar tavu audzināšanu!!!" uzsaucu es, "Noliec gāzi!! Par to, ka tu mani šovakar tā iegāzi, tu saņemsi pērienu - šeit ir septiņi instrumenti un tu saņemsi ar KATRU no tiem. Mēs vienosimies par kopējo sitienu skaitu un tev vajadzēs sadalīt kopējo skaitu uz visiem instrumentiem - cik ar kuru tu gribi saņemt. Tu mēs pierakstīsim uz šīs tāfeles un pēc tam, kad kārtējais instruments būs noskaitījis uz tava dupša noteikto skaitu, tu piecelsies, nosvītrosi instrumenta nosaukumu un ciparu pretī tam, paņemsi nākamo instrumentu, iedosi to man un ieņemsi pozu tālākai pēršanai. Vai tev viss ir skaidrs!!!!!???" Lai arī dzīvodami kopā es biju redzējis tevi kailu neskaitāmas reizes un tu no tā vairs nekautrējies, es pamanīju, ka pēriena gaidās tu sajuties tik neaizsargāta un viegli ievainojama savā kailumā. "Kas ir, tev jau trīc kājstarpe?!" jautāju es, "Bet paklausīt man un atnākt uz restorānu laikā tu nevarēji?! Pie tam vēl atnāci saģērbusies kā prostitūta. Vai zini, ko darīja ar prostitūtām viduslaikos? Viņas pēra ar rīkstēm pilsētas laukumos!!! Tāpēc mans priekšlikums ir 100 sitieni!" Es redzēju, kā iepletās tavas acis. "Simts?!" pārjautāji tu, "Tik daudz?! Es taču nevarēšu pēc tam sēdēt!" Es brīdi padomāju. "Nu labi, lai būtu 75 - apaļš skaitlis un es būšu pasaudzējis tavu dibenu no veseliem 25 sitieniem." Tu pārlaidi skatienu instrumentiem uz galda, tad paskatījies uz mani un pamāji ar galvu. "Tagad viss tavās rokās," teicu es, "tev ir skaitlis 75 un septiņi rīki. Saliec tos secībā un nosauc man sitienu skaitu ar katru no tiem" - es paņēmu rokās krītu un nostājos pie tāfeles. Tu nostājies pie galda un es ar baudu vēroju tavu kailo augumu, iedomājoties, kā tas drīz vien locīsies eksekūcijas laikā un par ko būs pārvērties tavs maigais dupsītis. Pēc brīža pārdomām tu biji gatava paziņot savu lēmumu: "Pirmais - tenisa lāpstiņa - 15 sitieni, otrais - nūja - 15 sitienu, trešais - īsā pītā pletne - 10, ceturtais - rīkstes - 10, piektais - garā pītā pletne - 10, sestais - jājampātaga - 5, septītais - armijas siksna - 10...". Es visu pierakstīju uz tāfeles. Tu vēroji katru manu kustību un es jutu, ka tu nervozē. Kad biju pabeidzis, pagriezos pret tevi. "Nu, tagad stājies uz strīpas un mēs sāksim!! Bet pirms tiem visiem instrumentiem, es nedaudz iesildīšu tavu dupsi ar plaukstu." Es apsēdos uz kušetes un pamāju tev ar roku, lai tu nāc un nogulies man uz ceļiem. Tavu kurpju papēži noklaudzēja uz pagraba grīdas un tu neveikli pārliecies pāri maniem ceļiem, noliekot savu dupsi tieši manu acu priekšā. Rokas tu izstiepi uz priekšu un es redzēju, kā tavi pirksti iekrampējas kušetes malu rokturos. Kājas tev bija cieši kopā un es redzēju cik ļoti tu biji sasprindzinājusi savu sēžamvietu, tāpēc es papletu tavas kājas nedaudz plašāk vaļā ceļos un tavu muskuļi zem dupša ādas uzreiz atslāba. Bez jebkāda brīdinājuma es uzsāku iesildīšanu un iecirtu ar plaukstu pa labo sēžas apaļumu. Pagraba klusumā atskanēja spēcīgs plaukšķis un dupša vaigs tūlīt palika sārti rozā. Es iecirtu arī pa otru un turpināju to darīt pārmaiņus te pa vienu, te pa otru. Tu sāki berzēties ar klēpi pret maniem ceļiem un pirsti vēl stiprāk sažņaudzās ap rokturi - es dzirdēju tavu saraustīto elpu un redzēju, kā tu saspringi pirms nākamā pliukšķa. Taču es nedevu tev laika gaidīt un turpināju pārklāt tavu dibenu ar tumši rozā plaukstas nospiedumiem. Pēc katriem 5-7 sitieniem es nedaudz pamasēju sēžas apaļumus un tad turpināju atkal. Tava galva brīžiem bija nodurta starp izstieptajām rokām un atbalstīta pret kušeti, brīžiem tu atmeti galvu atpakaļ un izdvesi skaļu izelpu... Es labi ieplāju vēl pa divām reizēm katram dibena vaidziņam un līdz ar to iesildīšanās tika uzskatīta par beigtu. Tu nezināji, ka tā ir beigusies un paliki paklausīgi guļot uz maniem ceļiem. Es viegli pamasēju tavu dupsi un ielaidu plaukstu tavā kājstarpē - tava vāverīte bija tik silta un ... viegli mitra... Es vēl jutu, kā tā turpina ritmiski sarauties un tāpēc viegli pamasēju arī to - tavu gurnu viegla apļveida kustība bija atbilde uz maniem pirkstiem. Tu pacēli galvu un norāpusies no maniem ceļiem sāki mani kāri skūpstīt, ar roku masējot manās biksēs manu mazo draudziņu. Taču mēs nedrīkstējām atkāpties no šovakar ieplānotās eksekūcijas un es viegli saņēmis viņu aiz matiem piecēlos kājās, uzceldams viņu sev līdzi. "Nu, saulīt, mums ir jāsāk vakara nopietnā daļa! Paņem to tabureti, noliec šeit centrā un uzmet virsū to veco segu." Es vēroju kā tu izpildi visus norādījumus un cik jauki sārtā krāsā pēc iesildīšanas ir tavs dupsis. Kad viss bija sakārtots tu atkal jautājoši paskatījies uz mani. "Gulies uz taburetes, lai peramā vieta būtu augšā!" pavēlēju es "Ar rokām tu vari atbalstīties pret grīdu. Bet pirms tam iedod man to lāpstiņu!" Neteikusi ne vārda tu paņēmi no galda tenisa lāpstiņu un noglāstījusi no iedevi to man - pēc tam tu apgūlies, kā biju pavēlējis. "Nekādas grozīšanās vai izvairīšanās, nemaz nerunājot par celšanos augšā pirms būs beidzies skaits - par to nāks katru reizi klāt vēl 5 sitieni." teicu es "Katrs sitiens tev ir jāskaita!!! Un tā lai es dzirdētu." Es noliecos pār tavu dupsi, kurš bija izlikts vispārējai apskatei uz taburetes uzklātās segas un noglāstīju abas dupša puslodītes. Tad atvēzējies nolaidu rievoto lāpstiņu uz viena no sēžamvietas vaigiem - atskanēja klusinātāks pliukšķis nekā ar roku, taču es redzēju, kā tu sarāvies, laikam negaidījusi, ka būs tik stipri un skaļi izelpojusi skaidri pateici "viens". Sekoja otrs sitiens, trešais... es nemēģināju kaut kā sevišķi taupīt tavu dupsi, taču nesitu arī no visa spēka, jo tad tu neizturētu līdz tiem 75. "Seši, septiņi..." starp elsām skaitīji tu un pēc desmitā sitiena es izdarīju pauzi, lai viegli pamasētu nelīdzenās gumijas virsas atstātos sarkanos nospiedumus uz tava dupša. Tad sāku no jauna un noskaitīju atlikušos piecus - pēdējo es ieplāju nedaudz stiprāk un tavs dupsis vēl drebēja pēc sitiena, kad tu paspēji pateikt "15". "Tagad celies augšā, izdari kas vajadzīgs pie tāfeles un ņem nākošo rīku!!" atgādināju es. Tu uzcēlies no taburetes un ar rokām aptaustījusi savu sasārtušo dibenu devies pie tāfeles nodzēst pirmo uzrakstu. Tava seja arī bija sasārtusi un acīs lasījās kauns par savu stāvokli - tu piegāji pie galda un atnesi man šmaugo nūju. "Man ļoti neērti uz tās taburetes," teici tu, "vai mēs nevaram turpināt kaut kā savādāk?" "Labi!" atteicu es, "Katru nākamo pēršanas sesiju tu saņemsi citā vietā un citā pozā. Tagad ej tur pie galda, noliecies, atbalsties ar rokām pret tā malu un izliec muguru, lai dupsis būtu pēc iespējas vairāk izlikts uz āru!" Es vēroju, kā tu pieej pie galda un lēnām, ļoti erotiski ieņēmi manis pavēlēto pozu - es labprāt novilktu savas bikses un tūlīt pat ieietu tevi, jo tāda poza nevar nevienu atstāt vienaldzīgu. Starp pavērtajiem sēžas apaļumiem rēgojās mitrā vāverīte, es pienācu klāt un pārlaidu tai pāri ar mēli, tāpat arī ar mēli aplaizīju tavu otro caurumiņu. Es jutu kā tu atslābsti, taču es nedrīkstēju vairs vilcināties - apmetusi gaisā slaidu loku šmaugā nūja nošmaukstot nosēdās vienlaicīgi uz abiem dupša vaigiem, atstājot uz tiem, tumši sārtu svītru. Tu skaļi noelsies un izlieci muguru vēl vairāk - "viens". Nākamos četrus es uzskaitīju stāvot tev aiz muguras un vērojot kā tricinās pie katra sitiena tavs dibens un kura jau tagad bija veselas piecas vienādi noklātas svītras. Tad es noglāstīju tavu dibenu, viegli pamasēju to un ielaidu kājstarpē savu plaukstu, pret kuru tu viegli paberzējies. Tad es nostājos tev no sāniem un turpināju pēršanu. Es redzēju, kā tu gaidot nākamos sitienus vēro uz galda sakrāmētos tev domātos moku rīkus un iztēlojies eksekūcijas turpinājumu, no kura tev neizbēgt. Pie jauna sitiena tu samiedzi acis un strauji ievilki elpu - pēc tam caur zobiem izspiežot sitiena numuru. 14 un 15 pabeidza dibena izrotāšanu ar horizontālām svītrām, kuras bija sagūlušas vienādos atstatumos viena no otras no pašiem stilbiem līdz pat muguras izliekumam. Es atļāvu tev piecelties un liku nest nākamo. Iso pīto pletni tavs dupsis izgaršoja tev atrodoties uz kušetes - tu nogūlies uz tās visā garumā un es paliku zem tava vēdera spilvenu. Pa tiko iztūkušajām svītrām no nūjas, īsā pletne dancoja nekādas pēdas sevišķi neatstādama, taču nodarot ne mazums jaunu izjūtu pašai tev. Guļot uz spilvena, tu pēršanas laikā pamanījies savilkt spilvenu sev starp kājām un sākt berzēties pret to. Kad tika pabeigts un tu aizgāji pakaļ nākamajam instrumentam, es paņēmu spilvenu un ieraudzīju, ka tā viena puse, kura bija iespiesta tev kājstarpē, ir visa klāta ar slapjumu no tavas vāverītes. Tu biji uzbudinājusies pēršanas laikā. Mans lēmums ar nākamo instrumentu pārmācīt tevi nopietnāk, kļuva akmensciets. Nolicis pagraba vidū garu, platu solu, es liku tev izstiepties uz tā visā garumā - šoreiz tādā pozā tev bija paredzēta rīkšu saņemšana. Izstiepusi rokas tālu uz priekšu, tu pāri plecam skatījies atpakaļ uz mani - tavu kurpju purngali bija nedaudz pāri sola malai, taču viss pārējais ķermenis bija pilnībā uz sola. Apkārt potītēm es apmetu nelielu auklu un piesēju kājas tajā vietā pie sola. Rokas atstāju brīvas. Pāris reizes nošvīkstinājis rīkstes gaisā, es iecirtu ar tām pa tavu dupsi - atskanēja klusināts vaids un pilnīgi nesaprotams "viens". Rīkstes nošvīkstēja vēl un vēl - tu apķēries ar rokām apkārt sola virsmai un aizmiegusi acis piespiedies koka virsmai cik vien var cieši klāt, domājot, ka tas palīdzēs izbēgt no rīkstēm. Tavas kājas sāka locīties ceļos, jo potītes bija piesietas virsmai un drīz tu izskatījies pēc vardes ar ceļos izplestām kājām un izstieptu ķermeni. Es cirtu vēl un tavs dupsis trīcēja mainīdams krāsu no tumši sārta un svītraini sarkanu. Ieslidinājis roku tavā vāverītē es sajutu, ka tā pilnīgi pludo un daudz bija iztecējis arī ārā uz sola virsmas. Tava mugura jau bija nosvīdusi un spīdēja no sviedriem, bet izkaltusī mute ar pavērtajām lūpām kāri tvēra gaisu pēc katra rīkstes pieskāriena tavam dibenam. Desmitais tika iecirsts kā nākas - tu atmeti galvu uz atpakaļu un es izdzirdēju tavu pirmo "au!" Pēršana sokas kā nākas, domāju es atsiedams tavas potītes un sūtīdams tevi pēc garās pītās pletnes. "Mīļais, varbūt pietiks?" čuksti tu, kad pletne nonāk manās rokās. "Četrrāpus uz grīdas!!" par atbildi nokomandēju es un tev nekas cits neatliek kā paklausīt. Kad tu ieņēmi pozu, es sāku nekavējoties. Atskatījos uz slapjo traipu, kurš palika no tevis uz koka sola un nošmiukstināju pletni pār tavu daudzcietušo pēcpusi. Tu sāki lūgties, lai pažēloju tevi, bet es tikai cirtu vēl un vēl - jaunas svītras klāja tavu dibenu un sula no tavas vāverītes lēnām tecēja lejup pa tavu iekšstilbu. Tu nemitīgi locījies un mēģināji kustināt dibenu, bet vijīgā pletne precīzi šmaukstēja pa taviem apaļumiem, liekot tev skaļi vaidēt un skaitīt līdzi. Es jutos kā lauvu dresētājs, kurš netiek galā ar vienu nepaklausīgu lauvieni - par to viņa šodien izgaršo manu soda rīku. Desmitais cirtiens un es eju masēt tavu dupsi, kurš ir svītrains, karsts un pulsējošs. Es novelku bikses un neizturējis tādu momentu, ieslidinu tevī savu mazo draudziņu - manas stingrās rokas satver tavu nomizoto sēžu un tu izliekusi muguru sāc grūdienus uz atpakaļu. Taču mums vēl palikuši divi rīki - jājampātaga - 5 sitieni un siksna - 10. Es piespiežu sevi izvilkt mazo draudziņu ārā un nolemju turpināt eksekūciju tāds pats kails būdams. Kad tu piecelies un noslauki izsmērēto tušu, tavs skatiens pievēršas manam draudziņam, kurš nu pavisam vairs nav mazs. Tu paņem to plaukstā un un uzspied man uz lūpām karstu skūpstu - pēc tam izstrīpo uz tāfeles pletni un dodies pēc jājampātagas. Šeit iz krēsls ar atzveltni un tu sēdīsies uz tā jāteniski ar seju pret atzveltni - tā man būs vieglāk ar jājampātagu padzīt tevi rikšos un es no sāniem iecērtu tev pa tuvāk esošo sēžas apaļumu. Tu noelsies nepacēlusi galvu un paziņo ciparu "viens" - ar šo tev ir paredzēti tikai pieci sitieni, bet tad nāks manis mīļotā siksna, ar kuru jau reiz tevi biju pārmācījis. Pie trešā cirtiena ar jājampātagu no tavas mutes izraujas aprauts izsauciens un es redzu, kā tu mēģini berzēties pret krēsla sēžamo un pagriezt dupsi prom no dzelošās pātagas. Mans draudziņš nu ir kļuvis akmensciets un es nevaru sagaidīt eksekūcijas beigas, kad varēšu gremdēties tevi. Tu noslauki sviedrus no pieres un es redzu, kā sviedri notek arī pār tavu muguru līdz tās izliekumam pirms dibena - laikam sāļie sviedri kož svaigi pērtajā ādā un sagādā tev papildus neērtības. Viens ātrs cirtiens no labās uz kreiso pusi un otrs - no kreisās uz labo un no tevis atskan gari stiepts "vaivaivai", kurš pāriet klusos čukstos. Palicis vēl viens cirtiens - to es piespriedu tev par dupša pārāku grozīšanu. Es apeju apkārt krēslam un nostājos tev priekšā. Tu pacel galvu un es ieraugu tavās acīs kaisles uguni, kurš mijās ar kaunu par esošo situāciju. Es piegāju pie krēsla atzveltnes un tu kāri sagrābusi manu draudziņu sāki to apmīļot. Pārliecies pāri es iecirtu ar jājampātagu pa tavu dibenu pēdējo reizi - atskanēja skaļš kunksts, kurš rodas, ja mēģina kunkstēt ar pilnu muti. Es pārtraucu tavu iesākto darbu un parādīju ar pirkstu uz galdu, kur bija palikusi vienīgi armijas siksna. Joprojām skatoties man acīs tu piecelies augšā un pagriezies pret mani ar muguru - apaļais dupsis izskatās labi apstrādāts - pēc labi sasārtināšanas ar pirmajiem moku rīkiem, pa sākušām apdzist svītrām no nūjas, pa virsu ir iezīmogotas piecas jaunas no jājampātagas - sarkanas un uztūkušas. Tu izskaties nedaudz nogurusi, taču muskuļi zem dupša ādas kustas tikpat ritmiski. Es biju apmierināts ar savu darbu, kaut gan tas vēl nebija līdz galam pabeigts. Kad manās rokās nonāca siksna, es liku tev nostāties ar ceļiem uz kušetes, paplest kājas ceļos un izvirzīt dupsi uz āru - ar rokām tu varēji pieturēties pret kušetes atzveltni. Tu kāri skatījies pāri plecam un ļoti erotiski aplaizīji lūpas un tāpat skatoties tev acīs es iecirtu pa tavu dibenu. Tu sarāvies, pavēri muti un skaļi ievilki gaisu, turpinādama skatīties man acīs, sekoja otrs sitiens, trešais... Es cirtu gandrīz no pilna spēka, bet viss tas, ko tavam dupsim nācās izbaudīt pirms tam, bija nedaudz mazinājis tā uztveršanas spēju šobrīd. Piektais, sestais.. Tavas lūpas visu laiku bija vaļā un tikai cirtiena brīdī tu pavēri tās vaļā vēl vairāk, lai ievaidētos un pateiktu skaitli. Dupsis drebēja no katra soda rīka pieskāriena - divas reizes siksna viegli aizskāra tavu pludojošo vāverīti, atstājot garas slapjas sliedes uz tava dibena apaļumiem un stilbiem. Bija palikuši divi sitieni. "Nu, mīļā, viss ir tikpat kā cauri - tu būsi godam izturējusi pēršanu. Bez īpašas kliegšanas un lūgšanas pārtraukt eksekūciju - tas tikai liecina, ka tu saprati, ka esi to pelnījusi un sods bija jāsaņem pilnībā." iesāku es, "Bet nobeigumā, es domāju, ka es atstāšu tev divas jaukas piemiņas zīmes par jauko šovakaru - ģerboņa nospiedumi no siksnas sprādzes uz katra tavas sēžamvietas apaļuma." Tu nolieci galvu un pacēli to ar jautājumu: "Vai tas stipri sāpēs?" "Nu, dārgumiņ" atbildēju es, "Pēriens jau vispār ir tāpēc lai sāpētu." Tu viegli pamāji ar galvu un es redzēju, kā tu saspringsti, taču nenolaidi skatienu no manis. Es aptinu siksnu ap roku tā, lai sprādze atrastos pēc iespējas īsākā attālumā no manas rokas. Es pajautāju vai esi gatava - tu atbildēji apstiprinoši. Es atvēzējos un iecirtu pa labo dupša apaļumu. Tu sarāvies un sāpju sauciens izlauzās no tavas pavērtās mutes. Es tūlīt ar plaukstu pamasēju sitiena vietu un redzēju, kā uz dupša puslodes parādās skaidrs ģerboņa nospiedums. Vēl viens atvēziens un sprādze atstāja tieši tādu pašu nospiedumu uz otras puslodītes. Es tūlīt pat notinu siksnu un pamasējis sapērto dupsi, ņēmos to viegli skūpstīt. Tas bija karsts un nedaudz uztūcis - es jutu, kā tu norausties pie katras reizes, kad stingrāk satvēru tavus apaļumus. Tu paliki tādā pašā pozā, kad iegāju tevī - man nebija kur pieturēties un es stingri ar abām rokām satvēru abus tavas sēžas apaļumus un paplētis tos cik vien plati var, uzsāku dziļus grūdienus. Es jutu tuvojamies kulmināciju un arī tu sāki locīties kā uz pannas, Sviedriem klātais dupsis slīdēja ārā no manām rokām un es pāris reizes tam uzšāvu ar plaukstu, kad no tavas mutes izlauzās orgasma pārņemtas sievietes kaujas sauciens - tajā pašā brīdī beidzu arī es.... Mēs pārguruši sabrukām uz kušetes un ilgi elsojām skatoties viens otram acīs. Pēc kopīgas dušas mēs izstiepāmies uz dīvāna pie televizora un iedzērām šampanieti. Es ar ledus gabaliņiem centos atvēsināt tavu karsto dupsi un pēc tam viegli ierīvēju to ar ādu saudzējošu krēmu. Tu noskūpstīji mani un iečukstēji ausī - "Tas tomēr bija to vērts - nepaklausīt tev un neaiziet laikā uz tavām biznesa vakariņām..."