Stāsti / Negribīgās....

Negribīgās. Tas bija tik sen ka vairs neatceros, cik jauns biju, bet atceros ka nelaidu garām nevienu izdevību kādas izmīlēt. Cik nu tas bija manos pavedināšanas mākslas iespējās. Braucam ar kolēģi no vakariņām, atpakaļ uz darbu, kurš atradās tā tālāk no pilsētas. Bijām paķēruši līdzi vairākus šampjus, tā lai strādājot rociņa netrīc, un acu gaišumam, jo bija agrs pavasaris un vakaros vēl ātri paliek tumšs. Stāv divas stopētājas, un balso. Apstājamies un sākām runāt ar meičām, kur viņām vajadzētu tikt un cik tālu mēs braucam. Izrādās, ka šīm vajadzētu tikt līdz Skrundai, bet mēs braucām kādus nepilnus desmit kilīšus. Meičas no sākuma šaubās, kā jau vienmēr meitenes neuzticas automašīnas diviem pasažieriem tumšā diennakts laikā, ei nu sazin kas tie tādi un kur viņi var mūs aizvest. Bet mēs viņas tomēr pierunājam iesāsties auto, jo kas viņas pa nakti vedīs kaut kur. Nu meičas ar neuzticību, pārņemtām sejām tomēr piekrīt un iesēžas automašīnā. Mēs braucam ļoti lēni, lai varētu ar viņām aprunāties un pierunāt, iegriezties pie mums darbā un uzkavēties kamēr sadarīsim darbus un pēc tam aizvedīsim arī tālāk. Izdzirdot par šampi, viņas jau sāk atslābt no bailēm un ļaujas pierunāties vismaz iedzert pie mums darbā, bet tālāk jau redzēs... . Sēžm pie galdiņa, kas atrodas virtuvē un kurtuvē, apvienotā telpā blakus boksiem kur strādājam. Dzeram šampi no glāzēm, kā tēju, piekožam konfektes un sākam uz maiņām runāties un pie reizes pastrādāt. Iepazīstamies jau tuvāk, kā kuru sauc un, kā dēvēt. Savus vārdus mēs izdomājām, es biju Jānis, bet kolēģis tika nodēvēts par Andri. Meičas sevi stādija priekšā, kā Līga un Jūlija. Līga bija mazāka auguma, taisniem, blondiem, izpūrušiem matiem, kas nebija garāki par pleciem, seja, kā pubertātes vecuma meitenei, viņa bija mazliet dūšīgāka kā Jūlija, kas bija gariem melniem matiem un kalsna čirka, arī pēc sarunas izlikās tāda prātīgāka un paļāvīgāka. Kad alkahols jau tuvojās uz beigām, meičas jau sāka trīties un vaicāt, kad vedīšot šīs tālāk, bet andrim nebija ne prātā viņas vest kur tālāk. Ja būs atdevīgākas tad vēl padomāšot. Meičas jūt, labi nebūs, griežas pie manis un ar izmisīgām acīm jautājoši skatās. Es noplātu rokas un saku, ka izvēle ir viņu rokās, vai nu ko sarunājam, vai viņas dodas kājām. Kādu pustundu lūgdamās un dievodamās par visādām problēmām mājās un privātajā dzīvē, viņas tomēr nonāk pie durvīm, kur laukā ir dziļa nakts, auksti, neziņa par virzienu kur vispār doties, un tomēr izvēlas iet kājām. Vaicājoši paskatos uz Andri. Viņs noplāta rokas un saka lai skrienot, gan pēc mirkļa pašas atnāks atpakaļ. Strādājam, un piebeidzam pārpalikušo šampi. Pabraucām vairākus kilometrus kamēr tumsā saskatījām divus stāvus ejam un grīļodamies, bažīgi atskatīdamies, ieraugot mūsu auto. Andris apstājās un izlec no mašīnas, meičas tik novaidas, ak nē, tikai ne šie paši. Viņas cenšas doties tālāk, bet kas viņām ļaus. Un tā viņas abas tiek ievilktas automašīnas salonā un nosēdinātas aizmugurē. Mēs braucam uz viņas māju pusi un visi klusējam, es pārsteigts par notikušo, bet neko neiebilstu, jo diezgan savādi patīkama sajūta pārņem, jūtoties pārākam par meitenēm. Interese par nezināmo kas notiks tālāk. Apstājamies kaut kādā stāvlaukumiņā netālu no pilsētiņas, un Andris pārkāpj aimugurē pie meičām. Man pārskrien zosāda iedomājoties par to kas notiks tālāk, bet viņs sāk ar pavisam vienkāršu frāzi “Mēs šonakt drāzīsimies tik un tā, vai nu jūs to gribēsiet vai nē, bet izvēlieties pašas kādā pozā?” Auto salonu pārņem stindzinošs klusums. Man acis ieplestas, un interese kas notiks tālāk. Pārtraucu klusumu “Nu tiešām meitenes, vai jūs varētu vienkārši ar mums pamīlēties, nevēlamies jums nodarīt ko nepatīkamu, pat kā mīlēties varat izvēlēties, kādā veidā un ar kuru džeku. Par izvēli jau jums nav jāsatraucas, kādā veidā, vai nu tas būs orāli, vai anāli, vai tradicionāli, kuršs veids jums pieņemamāks to mēs darīsim, jo mēs protīsim jūs izmīlēt visos veidos. Un pats galvenais mēs to izdarīsim tā lai jums tas patiktu, un jūs būsiet apmierinātas par sajūtām ko mēs jums sniegsim.” Klusumu salonā pārtrauc abas maičas saskatīdamās reizē un sakot reizē “Zēni vai jums prezervatīvi ir?” Tas bija kā belziens ar vāli, jo pēc bals varēja noprast, ka viņas to vēlas, tā skanēja tā jautri un jautājoši, varbūt tāpēc ka izteica vienbalsīgi un izklausījās kā leikeru meitenēm sanāk dejojot un lecot, varbūt tāpēc, ka viņas patiešām to gribēja. Atlika izvēlēties kura ar kuru un orģijas auto salonā sākās. Līga vēlējās to izdarīt orāli, jo nekad to nebija darījusi un laikam šī reize bija tā kad pamēģināšot, tikai nezinot vai spermu gribēs sajust sev mutē, bet tad jau redzēs noteica Andris un pogāja vaļā savas bikses, norāva līdz ceļiem un satvēra Līgas izpūrušos matus un vilka uz savu locekļa pusi. Jūlija sēdēja viņiem tieši pa vidu un acis vien iepleta, ka pārliecoties pār viņas klēpi, viņas draudzene, paķēra saujā viņa locekli un ieslidināja to sev mutē. Varēja redzēt ka viņa to dara tā nemākulīgi un saraustīti, kratīja savu galvu par viņa klēpi, it kā būtu porņikos. Es paņēmu Jūlijas roku un liku Līgai pārtraukt, lai Jūlija varētu pārsēsties un salona priekšpusi pie manīm, un lai Līga pajautā padomu savam tiko iegūtā locekļa īpašniekam kā pareizi atsūkāt viņa draudziņu. Kad Jūlija bija tikusi līdz šofera sēdeklim es viņai piedāvāju izģērbties un kamēr ģērbjas lai izdomā kādā veidā mēs mīlēsimies. Viņa nesteidzīgi vilka vienu drēbes gabalu aiz otra, un stāstīja ka orālais viņai nevisai patīkot, jo ir labāki veidi kā gūt sev baudu. Bet man likās ka viņa nebija to darījusi un baidījās nemākulīgi apstrādāt manu draudziņu. Tad viņa izteica ka anālo viņa neesot mēģinājusi un šoreiz to nevajadzētu darīt. Tad kad viņai bija palikušas kājās tikai stringenes, es piedāvāju pārsēsties uz manu pusi jo biju jau savas bikses nostūmis uz leju un mans loceklis stalti tiecās uz viņas pusi. Viņa to ieraudzīdama nenovērsa acis no tā, un ieteicās “Nu jā, nezinu kā būs ar šo.” Viņa nosēdās man uz ceļiem un izpletās visā savā krāšņumā. Viņa bija kalsna, aristokrātisku, gaišu ādas krāsu, tumšiem gariem matiem, kuri nokarājas no manas sejas līdz viņas mazajām bet tvirtajām krūtīm, krūšu galiņi bija gaiši brūni un piebrieduši, kas kāri vērās manī. Sāku glāstīt un ar pirkstu galiem spaidīt viņas krūšgalus. Viņas kalsnās lūpas pietuvojās manējām un mēs pārtraucām sarunas lai varētu skūpstīties, mūsu mēles sastapās un pārmaiņus sāka šaudīties pa mūsu mutēm. Viņas mati uzgūlās uz maniem pleciem un patīkami zīdaini glāstīja tos, tas bija ļoti patīkami. Satvēru ar abām rokām viņas kalsno vidukli un pacēlu uz augšu viņas ķermeni lai varētu skūpstīt viņas krūtis, iesūcu tās mutē cik vien dziļi varēdams un ar mēli šaudījos pār krūšu galiņiem. Atliecu viņas ķermeni uz atpakaļu lai varētu skūpstīt viņas vēderiņu, uz kura izspiedās ribas, nabiņa iekrita, mēģināju aizsniegt ar mēles galu viņas mazo nabiņu un vēroju viņas maz noaugušo kaunuma pauguriņu. Pirms viņas nolaist atpakaļ lejā es paskatījos uz viņas sejas izteiksmi no apakšas, tā bija dievišķīga. Acis pievērtas, lūpas puspavērtas mazās elsās, seja izstaroja kaisli un vēlmi lai viņas ķermeni ne tikai skūpsta un glāsta, bet arī izdrāž. Es palūdzu lai viņa man palīdz notēmēt manu locekli tieši uz viņas atverīti viņas ķermenī, šī satver manu locekli, kas izskatās gigantisks viņas smalkajā rociņā un nostelē to tieši pie savām kaunuma lūpiņām tad paslidina to šurpu turpu un paverās pirmās kaunuma lūpiņas starp kurām sajūtu ļoti siltu šķidrumu notekam man gar locekli un viņas pirkstiem. Viņas baudas vārti bija gatavi, pārpārēm, bet apskatoties viņas sejā, saskatu tur bažas un uztraukumu, jautājumu kas varētu notikt tālāk. Viņa neiztur manu jautājošo skatu, noliecas man pie auss un apskauj savas rokas man ap kaklu. Jūtu kā viņas ķermenis atslābst un ir gatavs lai tajā ieslīd mans loceklis. Es lēnām sāku laist viņas ķermeni uz leju un sajūtu, kā viņas rokas ciešāk apskauj manu kaklu, jūtu viņas caurumiņa šaurumu, sajūta ka tas nevēlas sevī ko tik lielu un cietu. Viņas ķermenis ieliecas uz manu pusi un pati iekožas manā auss ļipiņā. Mani pārņem neizpratne kas ar viņu notiek un jautāju “Vai viņai dzīvē ir bijis seks ar kādu vīrieti? Vai man tikai tā liekas?” Viņa paskatās uz mani ar sāpju pilnu skatienu un atbild, ka ir bijis, tikai dažas reizes, ar savu tagadējo draugu, jo tā īsti nav bijis kur mīlēties un viņam draugi esot svarīgāki par viņas. Kamēr mēs tā runājām mans daikts jau bija sasniedzis viņas šķirbiņas dziļāko punktu, viņa mazliet iztaisnojās un mēģināja uzsākt kustības uz augšu un leju, atsperoties ar ceļiem uz sēdekļa malām uz kura mēs sēdējām, tās bija neveiklas un saraustītas, varēja just ka nepieredzējušas, bet kāda tur pieredze uz auto priekšējā sēdekļa. Satvēru viņas aiz gurniem un sāku pats šūpoties zem viņas, viņa turējās pie atzveltnes un mēģināja mani skūpstīt uz lūpām. Un tā es izbaudīdams viņas šauro atverīti un viņa izbaudīdama manu locekli tajā, kniebāmies nesteidzīgi lēni ar baudu viens otru izjuzdami. Par cik biju lietojis alkoholu varēju to darīt ilgi kamēr piekusu, sāka gurt rokas un mugura arī sūrstēt beržoties gar sēdekli. Sajutu arī viņas nogurumu, un apstājāmies, tad vienkārši pasēdējām es viņā, tas bija ļoti patīkami sajusties kādā ķermenī, varētu nosēdēt tā ilgi. Bet tad uz aizmugurējā sēdekļa izdzirdējām vaidus “Man sāp mute no zīšanas, vai mēs nevarētu pārtraukt?” “Turpini, turpini, tev vēl jātiek līdz spermai, jo tā tūlīt nāks!” Un Andris atgāzis galvu sāka elsot, līga centās pārtraukt, bet viņš satvēra viņas matus un iestūma viņai dziļāk rīklē, ka sadzirdējām meiteni rīstīdamies, bet viņš tikai trieca savu daiktu viņai rīklē līdz sadzirdējām viņas kaklā kādu skaņu kas izklausījās pēc ‘mmm”. Viņa pacēla galvu un paskatījas uz mums, saspiedusi lūpas viņa centās pasmaidīt, uz lūpu kaktiņiem varēja redzēt vīrieša spermu. Viņa atrāva durvis un izleca rīstīdamies no auto “Es nekad to vairs nedarīšu!” viņa sprauslājot kliedza, “tik pretīgi tā garšo!” Mēs saskatījāmies ar Jūliju un pasmaidījām, atcerējāmies mūsu tikšanās sākumu un to kā Līga izmeta par spļāvienu vienam džekam sejā, iepriekšējā vakarā. Kamēr Līga spļaudījās un lādējās uz visiem vīriešiem, mēs nolēmām beigt mīlēties, jo orgasmus laikam nesasniegsim no alkohola līmeņa organismā, un sākām ģērbties viņa man bija klēpī jo tur viņai ļoti patika un tā kaut kā mocīdamies un ķiķinādami saģērbāmies. Es attaisīju auto durvis un kāri ievilku agra rīta spirgti svaigo gaisu, tagad varēja sajust tā atšķirību, kāds bija auto salonā. Jūlija izkāpa laukā un aprunājās ar draudzeni ko darīs tālāk. Izskatās ka viņas tur strīdējās par tikko piedzīvotiem notikumiem. Tad pienāca Jūlija un Līga jau gāja prom ar kājām. Es atvēru auo logu un jautāju vai viņa nenožēlo šīs nakts piedzīvojumus “Es jau jūtos laimīga, bet draudzeni būs grūti pierunāt nedarīt kaut kādas muļķības attiecībā pret jums. Bet gan jau pierunāšu!” Viņa paskatījās uz mani ar smīniņu sejā un nosauca man savu adresi kur viņas varot sameklēt kamēr būšot laukos pie draudzenes, un lai nebaidoties, jo viņai nekas nebūtu pretī ko tādu atkārtot. Jautāju par viņas draugu? Viņa apsvēršot domu vai vēl uzskatīt to puņķatapu par savu džeku. Ar kaislīgu un neatkārtojamu skūpstu, graciozu rokas žestu mēs atvadījāmies viens no otra, un vairs nekad neredzējāmies, lai arī kā es to būtu vēlējies.