Bija jauka vasaras diena. Ja pareizi atceros, tas bija 1. augusts, 2007. gadā. Es trenējos FK CSK komandā, mēs spēlējam amatieru līgā. Mūsu trenere bija sieviete. Viņa gandrīz neko nesaprata no futbola. Diemžēl es netiku komandas pamatsastāvā un vienmēr visas spēles pavadīju uz rezervistu soliņa.
Tajā jaukajā vakarā pēc treniņa, kurā savainoju potīti, es paliku ģērbtuvēs ilgāk nekā pārējie spēlētāji. Iegāju dušā, nomazgājos, gribēju jau sākt apģērbties, kad pie manis, ģērbtuvē ienāca trenere. Viņa apskatījās uz mani un izteica piedāvājumu: man viņa jāizdrāž, ja to izdarīšu, tad nākamajā spēlē viņa mani izlaidīs uz laukuma otrajā puslaikā. Es nespēju atteikties no šāda piedāvājuma, jo ļoti gribēju tikt laukumā. Beidzot mans sapnis būs piepildījies, es spēlēšu. Jau pēc brīža manā priekšā bija kaila trenere. Viņas kailais ķermenis stāvēja manā priekšā komandas ģērbtuvēs. Viņas krūtis bija tik apaļas, bet pieskaroties tām es spēju domāt vienīgi par futbolu. Krūtis kā futbola bumbas. Lieliskas. Es tikšu uz laukuma rītdienas spēlē, pie sevis nodomāju un izdrāzu savu treneri tur pat ģērbtuvēs.
Nākamajā dienā ierodos uz spēli laimīgs, fantastiskā noskaņojumā, jo zinu, ka trenere mani izlaidīs laukumā. Tā arī notika un nospēlēju visu otro puslaiku. Mūsu komanda zaudēja ar 1:3, es iesitu divus vārtus. Pēc spēles trenere lika man uzkavēties ģērbtuvē ilgāk. Kad pārējie spēlētāji bija aizgājuši, es paliku viens, atvērās durvis un ienāca viņa. Nākamajā spēlē ļaušu tev spēlēt visu spēli, ja šodien mani izdrāzīsi divreiz. Es, protams, ka vēlējos spēlēt, tāpēc neatlika nekas cits, kā viņu tā pamatīgi apmierināt. Vēlāk uzzināju, ka mans komandas biedrs, Agris, bija aizmirsis savu cepuri ģērbtuvē un nākot tai pakaļ, redzējis mani ar treneri. Pēc tās reizes es vairs nedrāzos ar treneri. Viņš zināja, ja es spēlēšu nākamajā spēlē, tad viņš nespēlēs. Viņš slimoja ar Aids, un izdomāja atriebību. Jau pēc pāris nedēļām viņš bija izdrāzis visos caurumos mūsu treneri. Viņai tas, protams, patika. Un nākamajās spēlēs es atkal sēdēju uz rezervistu soliņa.
Pēc nedēļas, 12. septembrī, trenere sasauca komandas sapulci. Viņa mums pateica, ka aiziet no treneres amata, sakarā ar slikto veselibas stāvokli. Pēc sapulces viņa lika Agrim palikt. Viņa paskatījās uz Agri un teica: "Es zinu, ka tas biji tu, dēļ kā man tagad ir Aids. Diemžēl tu nezināji, ka esmu tava tēva draudzene un tagad arī viņš ir slims..."
