Stāsti / Satikšanās divreiz...

Nju ta laikam jāsāk stāstīt!Kad man vēl nebija mašīnas un uz darbu braukāju ar autobusu.Kā jau katru rītu gāju uz vienu un to pašu autobusu vienā un tai pašā laikā.Tad pamanīju ka mani vēro kāds puisis un tā vairākus rītus pēc kārtas.Tad viņs vienreiz sadūšojās un pienāca man klāt.Tad sekoja jautājumi kā sauc, tel.nr. un randiņi.Protams biju nosaukusi savu neīsto vārdu.(Jo tolaik man jau bija puisis, vienkārshi gribējās jaunas sajūtas)Tā mums tas viss ilga kādus 2 mēnešus.Un tad Jānis pēkšķi pazuda, sazvanīt nevarēja jo tel.visu laiku bija izslēgts, kur dzīvoja arī nezinu, jo satikāmies tikai viesnīcās.Pagāja gads un no Jāņa nebija nekādu ziņu.Tā es dzīvoju laimīga tālāk ar savu puisi.Bija jau vasara un mēs nolēmām uzaicināt savu draudzeni pacept šašlikus, bet viņa pajautāja vai var paņemt līdzi savu brāli.Es teicu protams.Jo vairāk jo interesantāk. Kad draudzene bija klāt ar visu savu brāli, veda nju mūss iepazīstināt.Un iedomājaties kas tas bija?tas pats pazudušais puisis.Viņs mani īsti neatpazina jo biju nogriezusi un nokrāsojusi melnus matus un vārds arī bija cits.(pirms tam bija gari un blondi bez čolkas) Es tik visu vakaru sēdēju un cerēju to lai viņss neatceras mani. Un viņs tik man pajautāja vai mēs gadījmā kaut kur nēesam tikušies?varbūt kādā diskotēkā?Un tā viņs visu vakaru dīvaini skatījas uz manim.....pūloties atcerēeties kur mani ir redzējisss!!