Stāsti / Skolotāja...

Skolotāja Kad mācijos skolā, man ļoti patika mana matemātikas skolotāja. Viņa bija apmērām 30 ar astīti veca jeb no šodienas skatu punkta jauna, mati bija īsi, nu kā īsi, līdz ausu galiem, viņa nēsāja brilles, viņai bija pilnas smukas krūtis, ķermeņa forma nedaudz apaļa ar smuku dupsīti un slaidām kājām. Vismaz tad man tā šķita. Protams precējusies un ar bērniem, laikam tas apaļums no pēdējām dzemdībām palicis, bet manai acij, tas bija tieši tas kas vajadzīgs. Kā jau tīnim, kuru plosīja emocijas un sāka veidoties sexsuālais briedums un tieksmes pret otru dzimumu, man ar tās visas jūtas un tieksmes nepagāja garām. Klasē laikam astotajā vai devītajā sapratu, ka tieši šī skolotāja manī raisa ļoti interesantas sajūtas, par viņu es domāju bieži un ilgi un brīžos kad par viņu domāju, protams, ka man stāvēja. Viņas stundās protams tas biju visu laiku un godīgi, tas bija grūti, jo mazās biksītes nepārtraukti bija slapjas un lipīgas. Mājās šo problēmu, es atrisināju ļoti viegli un ātri un ticiet man neskaitāmas reizes dienā. Atceros, vinu reizi vina bija uzvilkusi tādu kostīmu, tumšu ar svārkiem, blūzi un žaketi. Nu lūk, protams, ka tajā dienā man bija stunda pie viņas un sutndas laikā skolotāja, kautko rakstīja uz tāfeles, skaidroja un lai nodzēstu jau uzrakstīto, paņēma tāfeles sūkli un noliecās pie veca ūdensspaiņa...Pēkšņi no svārku apakšiņas pavīdēja kautkādi apakšvārki ar mazām mežģīnēm...ticiet man, man norāva jumtu. Es pēc tam bieži savās domās iztēlojos to epizodi un to, ka mēs esam klasē divātā un tos sasodītos svārkus es viņai uzrauju uz augšu un ieeju viņā no muguras....Njā daudz daudz daudz spermas tika izšautas ar domām par viņu. Laikam jau tam vecumam normāla lieta. Vidusskolā tās domas jau kliedēja vienaudzes un tusiņi un visas citas lietas, šķiet laikam skolotāja ar vairs mums neko nemācīja. Skola beidzās, sākās īstā dzīve, universitāte, darbs un vispār, visss sāka palikt kautkā savādāk un grūtāk. Bet piedzima meita, sieva ar man smuka un tā dzīve jau iegāja citā, pieaugušā cilvēka ritumā. Pēkšņi vienā no ikdienas dienām, bija pasēdēšana ar kolēģiem, ziniet tās spontānās darba dienas vakaru pasēdēšanas, kad satiecies ceturdienas vakarā, atļaujies nedaudz vairāk, jo rītdien ir pēdējā nedēļas darba diena. Lūk kautkā negaidīti ātri šī pasēdēšana beidzās, fiksi visi izklīda pa majām, bet man stāvot vecrīgas vidū vēl sagribējas vienu koktēli. Mana zemapziņa mani aizveda uz klubu, kurš nu jau ir ciet, tajā kā vienmēr bija daudz cilvēku un es iedzēris viegli izspraucos pie bāra letes, sasaucu bārmeni un man fiksi ielēja manu vēlamo dzērienu. Pārmetu skatu zālei, ar domā, kas notiek...kad pēkšņi man uz pleca kāda uzliek roku un saka čau....paskatos....ja ja tā pati skolotāja...wow super, sveiki, kā Jums iet un ko Jūs darat...vārds pa vārdam....viņa apsēžas pie manis , mēs runājamies, par izlaidumu, par skolu, par to un šo un tad viņa saka, vai es nevēlos padejot ar skolotāju.....es protams, aiziet...sākas deja..tāda ne ātra un ne lēna, kad dejo, rokās sadevušies un pēkšņi es sapratu...jāskpusta....un es noskpustīju un viņa šo škupstu turpināja...SASODĪTS...mani kvēlākie sapņi sāk piepildīties, sajūta ir nereāla, es nespēju noticēt tam , kas patreiz notiek, viņa piespiežas pie manis, es pie viņas, es sajūtu viņas augumu, krūtis, visu ko es vēlos sajust un viņa to, cik jau uzbudināts es esmu....Lieliski vienkārši lieliski es domāju. Mēs dejojām vēl un skūpstijāmies vēl un runājām par skolu, es viņai izstāstīju visu un viņa par to smējās un ķiķināja. Mēs kopā braucām mājās , jo dzīvojām vienā Rīgas rajonā un protams taksī es viņu mīciju un skūpstiju, viņas rokas slīdēja aiz manām biksēm un viņa satvēra manu lockli....NOLĀDĒTS....cik ilgi es to biju gribējis un tagad tas notiek...KOSMOSSS..pie viņas majas mēs izkāpām ārā, es samksāju par taksi un ticiet man es jau domās viņu drātēju, bet tad pekšņi skolotāja man saka, tagad stop, es nevaru, man virs majas, paldies par vakaru attā BUČA, pagriezās un aizgāja. Nez kapēc šis pagrieziens man nelika vilties, bet gan pasmaidīt jo es jau zināju, ka tas viss tā nebeigsies. Ejot mājās es viņai jau rakstīju sociālajā tīklā, kurš tolaik bija populārs. Nākamajā dienā esot darbā jau saņēmu atbildi un mūsu komunikācija turpinājās. Viss sasodīti lieliskākais bija tas, ka viņa negribēja neko savā dzīvē mainīt un es ar, mēs vienojāmies par noteikumiem, kādā veidā mēs komunicējam, pateikšu uzreiz...mēs izveidojām tikai mums zināmus epastus un caur tiem sākam sarunu, lai neviens cits mūs netraucētu. Un jā jā..mēs ātri vienojāmies par satikšanos. Mēs satikāmies viesnīcā....ES nekad neiazmirsīšu tās sajūtas, kad iegājām numuriņā, es aizvēru durvis un sajutu, ka viņa tagad ir mana....visas manas fantāzijas saplūda vienā lielā reālā realitātē..tas bija neticami. Nav vērts aprakstīt kā mēs drāzāmies jo to mēs darījām bieži un gribu Jums pateikt, daram vēl šobrīd....kaut man jau ir ap 40desmit...BET es piepildīju savu FANTĀZIJU un es viņu izdrātēju klasē...ja ja tajā pašā matemātikas klasē...Ko es ar to gribēju pateikt...tikai to, ka ja kautko ļoti gribi, domā par to, ļoti ļoti un tas var piepildīties :)