Stāsti / Privātstundas. Piektā daļa...

Nekad nebiju domājis, ka tāds būris var tā mainīt dzīvi. Ne tikai nevarēju tikt pie seksa, bet arī pat normāli naktīs gulēt. Līdzko loceklis gribēja celties, tā es sāpēs modos. Tas sāka ietekmēt manu darbu. Un ka nu ne, uz darbu katru rītu devos neizgulējies. Centos saņemties, bet vairs nezināju, kā no tā visa lai iziet. Darba bija daudz, un mani pēdējā laika piedzīvojumi nebija ļāvuši tos padarīt. Arī ar darbiniekiem pēdējā laikā bija problēmas. Īpaši ar Andželiku, 22 gadīgu blondīni. Praktikanti. Es skaitījos viņas tiešais vadītājs, bet pats nekad nebūtu viņu pieņēmis darbā. Tomēr augstāka vadība ar Lindas ieteikumu bija viņu pieņēmusi darbā. Ne tikai Andželika nebija tā labākā darbiniece, bet viņai bija arī lielas ambīcijas, arī vēlme ieņemt manu vietu. Viņa būtu pēdējā, kam par to vajadzētu sapņot!. Bet, kas to lai zina, kas vadībai uznāk? Andželikai arī bija labas attiecības ar Lindu, kurai vadība daudz uzticējās. Ja iepriekš Andželika mani kaitināja, tad kopš ieslēgšanas būrī es sāku sajust arī ko citu. Nespēja tikt pie Lindas un vispār noņemt spriedzi padarīja mani nepārtraukti uzbudinātu. Un Andželikai patika uzvilkt izaicinošu apģērbu. Nekā tik ļoti nepieklājīga, bet svārki nedaudz par īsu, figūra tika izrādīta par daudz. Un figūra bija laba. Krūtis lielas, bet ne pārāk. Arī dibens. Toties viduklis tievs. Figūra, blondie mati un vieglprātīgais apģērbs neļāva man ņemt viņu nopietni. Bet uzmanību lika piesaistīt. Pirmdienā atgriežoties darbā pēc nedēļas nogales jau pieķēru sevi vairākkārt skatoties uz Andželiku. Otrdien bija tieši tas pats, bet trešdien jau palika pavisam grūti. Negulētās naktis un nepārtrauktais uzbudinājums darīja savu. Trešdien priekšniecība rīkoja sapulci. Bezjēdzīgas padarīšanas, bet nu jāiet. Sapulces laikā pamanīju, ka Linda sēž kopā ar Andželiku. Abas kaut ko ik pa laikam sačukstējās. Vai tik Linda nebūs izpļāpājusies. Tas būtu murgs. Tad Linda kaut ko sāka rādīt Andželikai telefonā. Abas smējās. Nu nē! Vai Sabīne būtu aizsūtījusi Lindai video? Vai Linda tādus rādītu kolēģēm darbā? Negribētos ticēt. Sākotnējo paniku sāka nomainīt uzbudinājums. Jau doma vien, ka tādi video sāktu klīst pa manu darbu...ļoti uzbudināja. Nebija gan jābaidās, ka kāds pamanīs, jo būris visu ļoti labi noslēpa. Kaut gan gandrīz sāku kunkstēt no sāpēm. Pēc sapulces sekoju Lindai uz stāva virtuvīti. Viņa tur kaut ko runāja un smējās ar Andželiku. Kad es iegāju, Andželika jau gāja prom un tikai nosmaidīja. “Ko esi izdomājusi?” “Gandrīz jau viss gatavs uz nedēļas nogali. Bet tev tas būs pārsteigums.” Man tādi pārsteigumi ne visai patīk, bet neko neteicu. Nākamās dienas bija pavisam grūtas. Būris traucēja, un visu laiku arī domāju par to, ko zina Andželika. Ceturtdienā pat mēģināju ar viņu tā pa apkārtceļiem parunāt, bet kaut kā neuztaustīju pareizo stīgu. “Daudz lieka darba. To visu varētu izdarīt vienkāršāk,” viņa atrauca, kad biju prasījis par to, kā iet un vai labi iejutusies kolektīvā. “Bet kolektīvs ir labs. Esmu sadraudzējusies ar meitenēm. Daudz var uzzināt, kas te notiek...” Piektdien saņēmu Lindas īsziņu, lai aizeju vakarā pie viņas uz dzīvokli. “Esi tieši sešos. Un izģērbies, kad esi iekšā. Tad gaidi!” Ko viņa būs izdomājusi? Dabūjusi atslēgu būrim? Darīju, kā likts. Kad ierados, uzreiz izģērbos. Ļoti nepierasti. Viens pats stāvēju un gaidīju. Te pēc brīža dzirdēju troksni. Sieviešu balsis. Aiz durvīm runāja. Un slēdza durvis vaļā. Man pamira sirds. Skaidri varēja saklausīt Sabīnes balsi. Un tad arī Kseniju. Kritu panikā. Kas notiek? Sabīne tak te vairs nedzīvo! Biju pilnīgi kails. Pamanīju skapi, kuru ātri atvēru un paslēpos tur. Tieši tajā brīdī atnāca īsziņa. Bet bija par vēlu skriet pie telefona, kas bija palicis klubkrēslā kopā ar manām drēbēm. Gaitenī dzirdēju meitenes runājam. “Esi pilnīgi droša?” jautāja Ksenija. “Jā. Vismaz kādu stundu vai pusotru,” atbildēja Sabīne. Dzirdēju soļus. Kāds bija ienācis istabā. Paskatījos pa skapja actiņu. Ksenija. Sabīni neredzēju, Viņa apsēdās uz gultas malas un gaidīja. Pēc kādām piecām minūtēm pie durvīm zvanīja. Ksenija gāja atvērt. Gaitenī tūlīt dzirdēju skaļu vīrieša balsi. Runāja krievu valodā. Kopā ar Kseniju istabā iegāja kāds vīrietis. Spēcīgas miesasbūves, ap gadiem 25. Laikam viņas draugs. Abi sāka izģērbties. Pirms vēl visas drēbes bija nost, Dmitrijs ( tā viņa nosauca čali) iesvieda Kseniju gultā. Un turpināja raut viņai nost drēbes. Topiņš tika pilnīgi saplēsts. Arī pats lēnām izģērbās. Viņam bija milzīgs loceklis. Stabili pāri 20 centimetriem un resns. Nekad neesmu juties slikti par savējo, bet nu šis bija pamatīgs. Daudz neņemoties ar priekšspēli, viņš ātri lauzās Ksenijā iekšā. Varēja redzēt, ka līdz galam iedzīt viņš savu mietu nevarēja. Ksenija tikai vaidēja. Pēc kāda laika Dmitrijs apsvieda Kseniju otrādi un ņēma no mugurpuses. Ksenija ieķērās ar pirkstiem segā un saviebušos seju vaidēja un bļāva. Acis bija izbolītas, seja sasarkusi. Dmitrija grūdieni viņu svaidīja uz priekšu, ka likās pārkritīs pār gultas malu. Kādu laiku drāzis, Dmitrijs izvilka savu milzeni, parāva Kseniju uz augšu un iedzina daiktu viņai mutē. Bet tur pat puse neiegāja iekšā, lai kā viņš spieda to dziļāk rīklē un Ksenija rīstījās, ka siekalas tecēja straumēm. Tad viņš izvilka locekli, pāris reizes pamasēja un beidza ar tādu strūklu, ka gandrīz iekliedzos un sevi nodevu. Viens spurts pēc otra līdz Ksenijas seja bija balta no spermas un tecēja straumēm gultā. Dmitrijs vēl pāris reizes ar locekli uzsita vaigu un noteica: “Man jāiet.” Un aizgāja arī. Tikmēr Ksenija iegāja dušā, lai nomazgātu to visu nost. Ksenija tikmēr nomazgājās un dvielītī ietinusies iznāca ārā no vannas istabas. Tieši tajā brīdī pa durvīm kāds ienāca. Sākumā domāju, ka Linda, tomēr drīz sapratu, ka tā ir Sabīne. Abas ienāca istabā. “Dmitrijs zina, kā apieties ar sievieti. Tikai es gribu vēl,” sacīja Ksenija. Sabīne norāva viņai dvieli un sāka skūpstīt kaklu, tad krūtis. Rokas tikmēr darbojas ap muguru, sāniem un dibenu. Tad iesvieda Kseniju gultā un paplēta viņai kājas. Jau pavisam drīz Sabīne aši darbojās ar mēlīti. Ksenija skaļi vaidēja un drīz vien beidza. Un tad vēl vienu reizi. Dmitrijs bija tik labi apstrādājis, ka ilgu laiku nevajadzēja. Tad Ksenija sāka ģērbt nost Sabīni. Ar viņu gāja ilgāk, neviens nebija iesildījis iepriekš. Bet arī viņa beidza. “Mantiņu paņēmi,” prasīja Sabīne. Ksenija tikai pamāja ar galvu un aizgāja pakaļ mugursomai. Izņēma straponu, piesaitēja ap sevi un sāka lauzties Sabīnē. Un sāka strādāt kā mašīna. Tad tāpēc Ksenija bija tik prasmīga, kad drāza mani, nodomāju. Tā nebija pirmā reize. Noteikti nebija. Sabīne atkal beidza. Meitenes mainījās vietām un vēl kādu laiku priecājās. “Tagad jāiet,” noteica Sabīne. “Linda drīz būs mājās.” Meitenes vēl iegāja dušā, nomazgājās, saģērbās un prom bija. Beidzot tiku ārā no skapja. Visi ceļgali bija noberzti un sāpēja. Beidzot tiku pie telefona. Pienākusi īsziņa no Lindas. “Kavēšos. Nāc astoņos.” Pienākusi pirms divām stundām...Atsauksmēm un ierosinājumiem dereks32@inbox.lv