Stāsti / ceļš uz Vladivostoku 2...

Ejot atpakaļ uz kupeju, pavadone piekodināja uzvesties klusi, jo citi pasažieri jau devušies gulēt. Apsolījām netrokšņot. Kupejā Aļiks meitenēm paziņoja, ka šodien dziesmas beigušās un vienojāmies tā pat parunāties. Vera ieslēdza nakts gaismu, kas radīja krēslas sajūtu. Ļena bija apsēdusies manā vietā pie loga. Es apsēdos viņai tuvāk un apskāvu viņu. Ļena padevās man tuvāk un piekļāvās. Tā kā gaisma bija ļoti vāja, tas radīja vairāk drošības sajūtu un intīm noskaņojumu. Pieliecos tuvāk un mūsu lūpas satikās. Es kāri ielauzos starp viņas jutekliskajām lūpām. Mūsu mēles savijās kopīgā baudā. Jutu ka manam loceklim biksēs paliek par šauru. Vienu roku paslidināju zem Ļenas džempera, pat caur krūšturi sajutu krūšu piebriedušos zirnīšus. Atraisīju krūšturi un baudīju viņas tvirtās krūtis. Skūpsti nerimās. Biju pazaudējis realitātes sajūtu, bijām tikai mēs divatā, viss pārējais man neeksistēja. Kā es Tevi gribu – čukstēju viņai austiņā. Jā, jā – Ļena izdvesa. Ar skūpstiem pārgāju uz kaklu un mana roka turpināja baudīt te vienu krūti te otru. Jā, jā un Ļena spiedās man tuvāk, kā baidoties , ka es varētu apstāties. Nezinu cik ilgi tā bijām skūpstījušies, bet realitātē mani atgrieza fakts, ka vilciens apstājās kādas pilsētas pieturā un perona gaisma pilnībā izgaismoja mūsu kupeju. Uzmetu acis uz pretējo pusi, kur manam skatam pavērās otrs pārītis. Vera bija bez blūzītes un krūšturiem, Aļiks bija piezīdies viņas krūtīm, bikses viņai bija pavilktas nedaudz zemāk, līdz ar to atsedzot vāverīti kurā Aļiks bija iespiedis vienu roku. Vera stenēja un gurni ritmiski padevās pretī Aļika rokai. Man skatiens ilgi pie viņiem neuzkavējās. Norāvu Ļenas džemperi un krūšturi un manas lūpas satvēra viņas piebriedušo krūšu zirnīti...