Stāsti / Homuseksuāla vīrieša fantāzija......

Iebraucu Rīgā, jau vēlā vakarā. Apkārt tumsa un ziemas prieki. Paņemu taksi un dodos uz norādīto adresi, kādā mazā, klusā ieliņā, nelielā koka ēkā. Auksti. Ienāku tumšā kāpņutelpā, smaržo pēc veca koka un mitruma. Esmu pārsalis, jo man mugurā melns sporta tērps, rokās soma ar dāvanām, kājās botas. Apakšā esmu uzvilcis nelielus boseršortiņus un pavisam īsu t-krekliņu. Ļoti stipri uztraucos un sajūtu kaunu, stāvu pie koka drvīm un baidos klauvēt. Tad saņemos, paceļu roku un piesitu pāris reizes, lai arī ceru, ka neviens nedzirdēja un neatvērs. Es nezinu ko gaidīt. Kādi viņi ir? Šausmas! Iepazinos tikai vakar internetā, uz manu sludināumu šie kungi atbildēja. Viens esot bez darba jau labu laiku, sēž mājās un ne ar  ko nopietnu nenodarbojas, otr pa laikam piestrādā par naktssargu. Tā abiem pietiek izdzīvošanai un šmigai. Abi kungi izsacīja vēlēšanos spēlēties ar tādu puisi kā mani, ja es atnesīšu dāvaniņas, un nu esmu te. Dzirdu, kāds nāk, tad mirkli, kuršs šķiet kā mūžība pagaida, un slēdz vaļā durvis. Durvis atveras, pavīd vecāka vīrieša stāvs, tā ir kā viņš sacīja, gadi sešdesmit, līdz sešdesmit pieci, izspūruši, sirmi mati, Kājās stipri lietoti džinsi, mugurā maika, kā no Padomju laikiem. Viņš nesteidzas, apskata mani, tad aicina iekšā sakot, ienāc puisīt, esi dikti jauks, nebaidies un nekautrējies, mēs sen tevi gaidījām, smuks esi. Velc nost jaciņu, apavus, zeķes un garās bikses, nekavējies, ātri puika! Ātri paklausu, jo esmu sabijies, visas mantas nometu norādītajā kaktā, pie durvīm, un nostājos taisni, salieku rokas gar sānien, esmu tikai mazās, plānās apakšbiksītēs un īsā krekliņā, kurš nepiesedz ne dupsi, ne kaunumu. Vīrietis ir ļoti apmierināts. Mēs esam tavi kungi, viņš saka, pienākot cieši klāt un sākot mani apgrābstīt. Viņa rokas sākumā saņem manu dupsīti, es saraujos un nopūšos, tas skan kā baudpilns vaids. Vīrietis izčamda mani, caur plāno apģērbu, man sāk sacelties loceklis no uzbudinājuma, viņš skatoties man acīs, lēni pabāž rokas zem mana krekliņa, paceļ to un viegli paspaida pupiņus. Tad viņa rokas klejo lejup, saņem mani iz gurniem, pabāž pirkstiņu zem biksīšu maliņas un nekaunīgi pavelk tās lejup, tiesi vienu sprīdi, bet ar to pietiek, lai dupsis būtu pliks, olas un loceklis būtu ārā, apskaitei un taustei. Šausmas, kā mani tas uzbudina. Viņš to redz un turpina gramstīties gar manu kājstarpi, ļujot manam pimpim piebriest!Vīretis ar pirkstu iebrauc starp maniem dibentiņa vaidziņiem, pieskaras caurumiņam, kas dara mani traku, tad pieliek to pašu prikstu man pie lūpām un es sāku to zīst un sūkāt. Aplaizu to, skatoties uz kungu! Labs puika, uzvelc atpakaļ bikšeles un nāc man pakaļ. Sekoju rīkojumam un ienākam lielajā istabā. Visur ir diezgan vecas mēbeles, istaba ir gana pilna arī ar citām mantām, stūrī ir parast televizors, kurā iet garlaicīgs seriāls un pie sienas vecs dīvāns, un kād atpūtas krēsls, kurā sēž otr kungs, vēļ vecāks iskatās, saguris, vai slinks, rokās šim pusizdzerts lētais kokčiks. Neviļus aizdomājos, vai viņam vispār kādreiz stāv, alkohols nav laupījis spēju? Saku, labdien Kungs! Vārds Kungs skan nedroši un daudz klusāk, tomēr viņš pagriežas un nopēta mani, būs labs, viņš nosaka un iemalko dzērienu. Ko stāvi, nāc tuvāk, viņš rūc. O, pimpis jau stingrs, laikam sučkai patīkam, viņš iesmejas. Tāvu cieši blakus kungam, un viņš liek man pagriest dibenu, uzšauj pļauku pa to un iesmejas, viņam priekšā ir zems avīžu galdiņš, uz kura ir kārtis, uzspēlēsim acīti, ja zaudēsi, novilksi vienu apģērba gabalu, ja vinnēsi, varēsi iet, tupies uz grīdas, kucīte, smuki apsēdies uz sāniņa, viņš smejās. Otrs kungs apsēžas blakus dīvānā un vēro mūs no malas. Es nometos uz grīdas un satraukumā gaidu kāršu sadali, skatos sabijies un gribošs uz vīrieti, jūtos pazemīgs pie viņa kājām, gribu viņu! Ai, man ir pārāk daudz punktu, es zaudēju šo partiju, un vīri smejās. Nu, jāvelk kas nost, puisīt, pažēlosim tevi, novelc krekliņu. Skatoties kungam tieši acīs es novelku krekliņu un pametu aiz krēsla. Tiek sadalītas kārtis, mirklis un es atkal esmu zaudējis, jūtos satraukts, kā sapnī. Piecelies, uzkāp uz galdiņa un velc nost, vīri smejās, bet es kā transā paklausu, lēni goros, glāstu sevi un slidinu biksītes uz leju. Esmu pilnīgi kails. Ahhh... Tagad esi mūsu, kungs dīvānā, jautri saka, nāc, sēdies blakus, kājas plati, gribu tevi apčamdīt. Apsēžos blakus kungam un viņš paver platāk manas kājas, sāk glāstīt mani un aiztikt. Esi mūsu mauķele, cik jauki. Apgulies man uz ceļiem, palaistuve, Tu nepasniedzi sākumā mums dāvanas, tagad būs sods. Man nav viegli nogulties uz kunga ceļiem, jo traucē loceklis, bet izpildu visu ko viņš saka. Laba dirsa! Viņš spaida manu pakaļu! Skaties uz mani, pavēl otrs, ooo, cik labs puika, viņš norūc, nenolaid acis! Ak, kāds kauns un uzbudinājums pārņem mani. Sajūtu paceltu roku un atskan skaļa pļuka un man isvilstās dibens, au, es kunkstu. Patīk? Jā, kungs! Lūdzu vēl kungs es lūdzos... ​​​​​​​Turpinājums, ja kāds vēlas, var privāti sarakstē.