Stāsti / Nūdistu pludmale...

Ir karsta vasaras diena. Kundze ir izdomājusi doties uz nūdistu pludmali,kādā kurzemes pilsētā. Viņas kalps ir pie auto stūres un viņi piebrauc cik iespējams tuvu pludmalei. Bet tik un tā līdz pludmalei ir jāiet, kādi trīssimt četrsimt metri caur mežiņu. Ik pa laikam ir redzams, kāds cilvēks, kurš nāk no vai iet uz pludmali. Viņš jau ir izkāpis no auto un grib paņemt Kundzes un savas mantas, lai dotos uz pludmali. Pēkšņi Kundze saka kalpam , ka viņam nevajadzēšot nekādu mantu un tā kā tā ir nūdistu pludmale, tad arī visas savas drēbes viņš varot atstāt mašīnā. Viņš iekāpa mašīnā un izģērbās. Kundze viņam lika pasteigties, bet viņš nevarēja saņemties izkāpt, jo ik pa laikam kāds gāja garām. No uztraukuma un Kundzes klātbūtnes viņa loceklis bija stalti saslējies un tas radīja vēl lielāku kaunu. Kundze atvēra auto durvis un teica, ka lai tagad viņš vaino pats sevi. Viņa sasēja viņa rokas uz muguras un atradusi vēl vienu auklu, viņa tās galu apsēja ap viņa olām. Nu viņš bija bija pilnībā viņas varā, jo nodevigā aukla neļāva atpalikt no Kundzes,kura gāja pa priekšu tērpusies vieglā topiņā, īsos svārciņos un pludmales čībām kājās. Vienā rokā viņai bija soma ar viņas mantām un otrā rokā aukla. Viņam vairs nebija laika domāt par kādu pārīti, kurš nāca pretī un diezgan skaļi iesmējās par redzēto skatu, jo viņa prātu bija aizņēmusi smilšainā taka ar skujām, kuras dūrās pēdās un aukla, kura neļāva atpalikt. Brīdī, kad apkārt nebija neviena cilvēka, Kundze pēkšņi apstājās. Viņa pacēla savus svārciņus zem kuriem nebija biksīšu, notupās un sāka čurāt. Beigusi to darīt, viņa nedaudz atliecās atpakaļ un pavēlēja viņam, lai viņš ar mēlīti sakopjot Kundzes pežiņu. Kad Kundzes prāt, tas bija izdarīts, nodevigā aukla atkal lika turpināt ceļu uz pludmali. Nonākuši kāpās varēja redzēt šur tur kādu kailu sauļotāju. Šajā brīdī viņam bija tik liels kauns, ka viņš labprāt tālāk neietu, bet Kundze viņu nepielūdzami veda tuvāk jūrai. Kādā vietā sauļojās divi vīrieši, kuri par redzēto skatu uzgavilēja un izteica ne visai pieklājīgas piezīmes. Pagājuši tuvāk jūrai Kundze izvēlējās vietu, kurā varētu sauļoties. Viņš domāja, ka Kundze viņu atsies, jo sāka nedaudz surstēt vieta ap kuru bija apsieta aukla. Bet Kundze tik noteica, ka lai vaino sevi, ka uzreiz neesot klausījis. Turpat auga arī palieli krūmi. Pieliekusi kādu zaru, Kundze piesēja auklu pie tā. Nu viņam bija jāstāv kājās, kā pie tāda kauna staba, kamēr Kundze pavedinoši izģērbās un izklāja pledu uz kura laiski atlaidās. Viņa loceklis joprojām bija stalti izslējies, jo skats kā saules stari glāstīja Kundzes kājstarpi, neļāva tam atslābt. Viņam bija sajūta, ka viņa kaunu redz visa pasaule. Viņš to pateica Kundzei. Kundze tikai pasmējās un teica, ka tas tāpēc, ka neklausa viņu. Pēkšņi viņa viņam jautāja, vai viņš esot sukājis pimpi. Viņš atbildēja, ka nav to darījis. Tad Kundze piecēlās un aizgāja pie abiem vīriešiem, kuriem pirmīt viņi pagāja garām. Viņš nevarēja sadzirdēt ko viņi runā, bet varēja redzēt, ka viņi visi par kaut ko smejas. Atnākusi atpakaļ viņa viņam teica, ka tagad esot lieliska iespēja un viņa gribot redzēt kā viņš sūkā pimpi. Viņam visa pasaule sagriezās ar kājām gaisā, bet nebija jau kur mukt. Kundze izvilka no somas lakatiņu un aizsēja viņam acis. Tad atsējusi auklu no zara, viņa veda viņu pie jau redzētajiem vīriešiem. Pienākot tuvāk viņi teica, ka esot dzirdējuši, ka viņš esot nepaklausīga kuce, kurai vajagot iemācīt labas uzvedības manieres. Viņi lika, lai viņš nometas uz ceļiem. Viens no viņiem pielika savu locekli viņam pie sejas. Bet tā kā viņš nekad to nebija darījis un nevēra vaļā muti, tad vīrieši nolēma, ka vajagot viņu nedaudz pārmācīt un parādīt, kam domāts ir kuces pimpis. Viens no viņiem piegāja viņam no muguras un turēja, tikmēr otrs bija paņēmis no Kundzes auklu un nu cieši pievilka uz savu pusi. Izvairīties vairs nebija kur un viņa pimpis dabūja pirmo šāvienu ar plaukstu. Tam sekoja vēl viens un vēl viens un vēl. Kundze tik smējās un teica, ka lai viņš turot muti labi plati vaļā un esot laba kuce. Pēc pēriena pie viņa mutes atkal tika pielikts loceklis. Šoreiz viņš atvēra muti cik plati vien var un ļāvās, jo nupat dabūtā mācība darīja savu. Kā par brīnumu vīrietis nebeidza viņa mutē, bet teica, lai pasukājot arī draugam. Tad ierunājās Kundze un teica, ka arī grib viņa mēlīti. Viņa apgūlās zemē un pavēlēja viņam laizīt. Viņš noliecās pie Kundzes sulīgās kājstarpes. Kundze viņu aptvēra ar kājām un cieši pievilka sev klāt. Tikai tagad viņš saprata, kādā neapskaužamā situācijā viņš atradās. Viņa dibens bija stalti izsliets pret sauli, kura nu varēja tur iespīdēt. Bet tas nebija uz ilgu laiku, jo aiz muguras atradās divi vīrieši, kurus nupat viņš negribot bija uzbudinājis. Mēģinot tvert gaisu starp Kundzes sulīgajām lūpiņām, viņš sajuta, kādu pieskaramies savam dibena caurumiņam. Viņš sabijās ne pa jokam, jo neko tādu vēl nebija piedzīvojis. Neviens vīrietis viņu vēl nebija ņēmis. No uztraukuma, kauna un bezpalīdzīgā stāvokļa viņš centās izvairīties cik nu spēja. Šajā brīdī Kundze bija beigusi un ierosināja, ka varbūt kuci vajagot nopērt. Abi vīrieši bija vienas prāt un nu viņš dzirdēja kā gaisā kaut kas nošvīkst un sajuta sāpīgu dzēlienu sev uz dibena. Tad vēl viens švīksts un vēl viens un vēl. Kundzei no redzētā bija uznācis vēl viens uzbudinājuma vilnis un viņa iespieda viņa seju stiprāk savā kājstarpē. Žagara švīkstoņu nomainīja vīriešu pirksti, kuri centās ielauzties viņa caurumiņā. Lai gan bija mazliet sāpīgi un sūrstoši, bet šoreiz viņš bija paklausīgāks un ļāvās. Varēja just, ka pirkstus nomaina vīrieša loceklis, kurš ritmiskām kustībām lauzās ar vien dziļāk. No viņa vadiem un kunkstiem Kundze atkal bija beigusi. Viņa pastūma viņu nost no sevis un laimīga baudīja saules starus un skatu, kas norisinājās viņas priekšā. Nu viņš bija nedaudz brīvs no Kundzes tvēriena un mēģināja celties, lai kaut cik atbrīvotos no sava iekarotāja. Bet to neļāva darīt otrs vīrietis, kurš notupās un iespieda viņa galvu sev starp ceļiem teikdams, ka kucēm savi grēki ir jāizpērk un ka viņš arī gribot papriecāties. Kad abi vīrieši bija beiguši, viņam likās, ka ir pagājusi vesela mūžība. Viņš gulēja smiltīs, viņa dibens, loceklis un olas surstēja. No caurumiņa tecēja lipīgi silts šķidrums. Kundze viņam atsēja acis un lika piecelties. Abi vīrieši jau bija prom. Tad Kundze atsēja arī auklu un sāka masēt viņa locekli. Nebija ilgi jāgaida un arī viņš izšāva salūtu. Tad Kundze atsēja viņam rokas un noteica, ka viņš ir viena riktīga kuce un lai ejot uz jūru nomazgāties, jo ja pēc pusstundas nebūšot mašīnā, tad lai atkal vainojot pats sevi. dzidzis_m@inbox.lv