Stāsti / jūtu tavas beigas sevī...

Ir patīkams ziemas vakars. Sestdiena. Pa logu vēroju pieklusināto baltumu, koki ir kaili, bet mana dvēsele dzied. Dzied, jo pēc brīža ieradīsies tu. Ienāksi, tavi mati būs mitri, uz pleciem baltas sniegpārslas, rokās divas Cafe Late. Stāvu pie istabas loga, nedaudz sarāvusies, bet siltais džemperis neļauj nosalt. Tu ienāc. Es tā arī palieku stāvam. Dzirdu, kā novelc apavus un virsdrēbes, kā cimdi un šalle nevērīgi nokrīt zemē, jūtu kafijas smaržu. Tā tuvojas. Tuvojas arī tava smarža, dzirdu tavu elpu.. Tuvu. Tu pienāc no aizmugures, viegli piekļaujies un sajūti manu matu smaržu. Es smaidu, bet tu to neredzi, tikai jūti, kā mana elpa padziļinās... Es pagriežos. Izņemu tev no rokas kafiju, pavisam viegli mani pirksti pieskaras tavējiem. Ir silti. Lēnām paceļu galvu un ieskatos tavās acīs. Tajās redzams miers un neaprakstāms satraukums vienlaikus. Tāpat klusējot, iedzeram malku patīkami rūgtā un karstā dzēriena. Pārāk karsts, apdedzinu mēles galiņu, manā sejā redzamas vieglās sāpes. Tu saproti. Pieliecies man tuvāk un noskūpsti. Uz lūpām. Tad atraujies, ieskaties man acīs un seko viegls skūpsts, kad sajūtu tavu mēli pieskaramies manējai. Saldi. Silti. Tava roka gar manējo lēnām slīd augšup.. elkonis, plecs, kakls.. Tavi pirksti ir manos matos. Cieši. Uzbudinoši. Piekļaujos tev klāt, klausos kā paātrināti pukst tava sirds. Tu saki- Dodamies? Kafija tā arī paliek neizdzerta. Mēs saģērbjamies un izejam baltumā. Tu kaut ko paņem no aizmugurējā sēdekļa. Šalle. Manas acis tiek aizsietas. Brauciens ir kluss, vienīgi viegla mūzika, bez vārdiem. Tu neko nesaki, es nejautāju. Pēc ne pārāk ilga laika auto apstājas. Tu izkāp. Atver man durvis. Tāpat aizsietām acīm, ieķērusies tev rokā, aklā uzticībā, ļauju sevi vest nezināmajā un pārsteidzošajā piedzīvojumā. Pakāpieni. Atslēgu šķindoņa. Atveras durvis un sajūtu telpas siltumu un smaržu. Jasmīni. Tu noņem man šalli no acīm. Telpā gaisma tikai no kamīna un dažām lielām svecēm. Dīvāns pretī kamīnam, uz galda pudele ar sarkanu dzērienu, blakus ledus un divas glāzes. Tu nometies ceļos manā priekšā, novelc man apavus. Tavas rokas slīd augšup, tās pieskaras maniem gurniem. Apskāviens. Mani pirksti izslīd caur taviem matiem, zinu, tev tā patīk. Tu piecelies. Mēs atbrīvojamies no virsdrēbēm. Sadodamies rokās un lēnām tuvojamies citai pasaulei. Pie kamīna. Skan pieklusināta mūzika. Uguns rotaļājas. Skanēdams, glāzē iekrīt ledus, līst dzēriens. Patīkami dedzinošs siltums ielīst mūsu ķermeņos, ne tik daudz no alkohola, bet vairāk no gaidāmā emocionālā pārdzīvojuma... Apskāvušies vērojam uguni, baudām viens otra tuvumu. Nav steigas. Ir tikai miers un visatļautība laikā. Nemanāmi pazūd glāzes no mūsu rokām. Apsēžos tev klēpī. Acis satiekas. Dziļi. Mēs apskaujamies un mani spārni apsedz mūs. Esam tikai mēs divi. Es noskūpstu tevi. Sākumā lēnām, uz lūpām. Tad satiekas mēles un dodas neprātīgi uzbudinošā dejā. Esam tik cieši apskāvušies.. Kļūst karsti. Tu novelc man džemperi, es tavējo. Mūsu ķermeņi satiekas. Tie ir tik jūtīgi, ka pat vieglākais pieskāriens liek notrīcēt baudā... Skūpsti un glāsti kļūst neprātīgi. Rokas vēlas būt visur. Mēs alkatīgi tveram katru skūpstu, katru pieskārienu, katru elpas vilcienu... Pieceļamies un atbrīvojam viens otru no atlikušajām drēbēm. Tu esi ceļos manā priekšā, tavas rokas glāsta mani visu... Kājas, gurnus, dibenu.. vēderu un krūtis... tavas lūpas apceļo mana ķermeņa jūtīgo apakšdaļu.. tu jūti manu uzbudinātās sievietes smaržu.. Tavas rokas satver manus gurnus un mute ieslīgst man starp kājām.. mēle lēni sameklē jūtīgo vietiņu un rotaļājas ap to.. es apsēžos dīvānā, tu maigi paver manas kājas.. uguns gaismā redzamais uzbudina tevi... Tavi pirksti pieskaras mitrumam, kas burtiski līst no manis. Tu vēro savu pirkstu rotaļas. Tad pieliecies, lai noskūpstītu manas lūpiņas.. tās ir tik saldas.. jūtu tavu nepiesātināmo muti, kas kā dēle piesūkusies manam kuteklim... tavs pirksts meklē ieeju manī.. un atrod.. es ievaidos baudā.. tu to dari kaitinoši lēnām.. slīdi ar pirkstiem manī.. glāsti ar mēli kļūst spēcīgāki un rokas kustības agresīvākas.. tā man patīk. Ar visu savu ķermeni atbildu tev.. slīdu tev pretī.. manas rokas satver tavu galvu un liek atrauties no patīkamās mēles rotaļas.. Es noskūpstu tevi un sajūtu savu garšu. Mans ķermenis kliedz, lai tu ņem mani, lai ienāc manī ar savu spēcīgo, formās ideālo un cieto locekli.. Satveru to rokā.. noslīdu no dīvāna, esmu ceļos tavā priekšā.. Tu sajūti manas lūpas uz galviņas. Mana mute maigi apskauj tavu locekli, tu jūti, kā mēle rotaļājas ap galviņu.. ar abām rokām tu satver manu galvu...tas ieslīd dziļāk... Manas rokas glāsta tavu dibenu, man tā patīk šī tava ķermeņa daļa.. Tu saņem manus matus vienā rokā un sāc kontrolēt manas kustības.. Otra roka glāsta man muguru un sniedzas pie dibena, tas izskatās tik seksīgi šajā apgaismojumā!! Tavi pirksti satausta manu mitrumu un slīd augšup... tu lēnām ieslīdi manī.. Mana mēle turpina rotaļu ar tavu locekli.. Tā, kā neprātīgs vilciņš virpuļo ap tavu galviņu.. Dzirdu tavas elsas.. Tu turies, lai nebeigtu pāragri... Mēs apturam šo procesu... Es apsēžos dīvānā, mēs apskaujamies, tavs loceklis pieskaras manai mincītei. Mēs skūpstāmies, dzeram viens otru. Rokas vēlas apskaut visu ķermeni, tās neprātīgi glāsta kājas, tad muguru, sānus, vēderu, krūtis un kaklu... Pirksti ieslīd matos.. Ciešākais skūpsts pasaulē.. Es ievaidos.. Tava locekļa galviņa ir manī... -Lēnām.. -Es zinu... -Vēl lēnāk.. Tā turēdami viens otru, tiecamies viens otram pretī.. Lēnām, nedaudz saraustītām, uzbudinošām kustībām tu ienāc manī.. Tu sajūti patīkamo karstumu un mitrumu, kas ļauj tev viegli kustēties.. Mēs apskaujamies.. Tu pavisam mierīgi ieej dziļi manī.. Līdz galam.. Elpa aizraujas un apstājas. Mēs aizturam elpu, ir klusums, tikai tagad atkal sadzirdam mūzikas skaņas.. Manas kājas apvijas ap tevi, tu kusties piesardzīgi, tu apzinies savu spēku.. Tavs loceklis ir tik ciets un liels, tas patīkamās sāpēs plēš mani... Man elpa kļūst smagāka. Es elsoju baudā.. Tu paātrini kustības, tās kļūst patīkami agresīvas.. -Man vajag tikai vēl mazliet... -Ko man darīt...? -Esi man tuvu, apskauj mani.. Es aizturu elpu, sasprindzinājums, vaidi.. Ieķeros tevī.. -Nelaid mani vaļā.. -Nekad.. Manas kājas vēl ciešāk apvijas ap taviem gurniem, spēcīgi... Es pamirstu, kustības apstājas.. Tu jūti manu mitrumu līstot gar tavām kājām.. -Viss.. -Tev ir labi...? Nespēju atbildēt, acis aizveras.. Mans ķermenis raustās un trīc baudā, esmu saspringta, tu turi mani... Tu ļauj man pabeigt... Atslābinos.. Atguļos dīvānā.. Ķermenis turpina trīcēt.. Man vairs neko nevajag, vienkārši paliec manī... Tu glāsti mani.. plecus, rokas... krūtis... -Tu vari turpināt.. -Vai tā...? Un tu sāc lēnām kustēties, tu slīdi manī, vēro kā tavs loceklis ieiet manī.. kā iziet.. Tu turi manas kājas.. Skatos tevī, vēroju kā gūsti baudu no redzamā.. Jūtu tavu karsto galviņu pie sava dibena... Es atslābinos... Tu lēnām mēģini ieiet.. Lēnām, mierīgi, aizturētu elpu, bailēs nodarīt man sāpes.. Tu esi tur, kur tik grūti iekļūt, bet ir tik patīkami ielauzties.. Tu kusties lēnām.. Tu izjūti katru ieiešanu... Tavas kustības kļūst straujākas un asākas, es ievaidos baudā.. Man patīk... Tu turi mani stipri, stipri.. -Tu drīksti dziļāk.. Nāc.. Tu esi uzvilkts.. Tu triecies manī... Es jūtu tavu locekli tik dziļi.. Tava seja pārvēršas, ķermenis saspringst.. Vēl pēdējie grūdieni.. Es atbildu tev.. Tu iespiedies manī, jūtu tavas beigas sevī... Tas ir tik spēcīgi..