Stāsti / Burvīgā nakts...

Burvīgā nakts Ir vēls ziemas vakars un es dodos pie paziņas ar kuru iepazinos kādā čatā. Manī ir viegls uztraukums, jo neesam vel tikušies. Es aizbraucu līdz norunātai vietai. Priekšā atrodas pirtiņa, kura ir izrotāta ar lampiņu virtenēm. Debesis ir skaidras,tajās var redzet zvaigznes un mēnesi, visapkārt klusums un miers. Sals kniebj vaigos un steidzos uz pirtiņu. Atveru klusītēm durvis.... tur skan lēna, klusa mūzika, iedegtas sveces un tur, es Viņu (Ruņčuku) ieraugu, Viņš sēž krēslā un malko vīnu,bet Viņa seju rotā apmierināts smaids. Pamanījis mani durvīs, Ruņčuks aicina mani iekšā un ātri piesteidzas man klāt, mēs draudzīgi sabučojamies, Viņš palīdz novilkt man virsdrēbes. Es apsēžos krēslā un raugos uz Viņu, kamēr Viņš ielej mums šampanieti , manī mostas iekāre. Viņš ērti apsēžas dīvānā man pretī. Mēs iedzeram šampanieti , jokojam, pārrunājam visādas lietas. Šampanietis mūs ir viegli noreibinājis. Es redzu ar kādu iekāri Ruņčuks raugās uz mani, un vēl vairāk sāku koķetēt un kārdināt viņu, ar roku noglāstu savu kaklu, tad it kā nejauši noglāstu savas krūtis, man nokrīt lakats uz grīdas, es pagriežos ar muguru pret viņu un lēnām noliecos, lai paceltu to .....Šūpinot gurnus mūzikas ritmā, es lenām virzos ar vien tuvāk Ruņčukam un apsēžos viņam klepī. Mēs sākam kaislīgi skūpstīties, viņa rokas glāsta manu augumu,dupšuku.Es atpogāju viņa kreklu un novelku to. Ruņčuka rokas paslīd zem manas blūzītes un maigi pieskaras manām krūtīm, viņš tās glāsta, tad ar pirkstu galiņiem mazliet saspiez krūšu galiņus un atlaiž vaļā. Mana mincīte viegli berzējas gar draudziņu un es jūtu kāds viņš piebriedis. Ruņčuks novelk manu blūzīti un viņa lūpas skūpsta manu kakliņu, līdz viņas jau ir pie krūtīm. Viņš tās glāsta ar rokām, bet viņa mēlīte rotaļājas ar maniem krūšu galiņiem, es no uzbudinājuma mazliet elsoju....Es atraujos no viņa glāstiem un skūpstiem, noslīdu uz ceļgaliem, atpogāju un novelku Ruņčukam bikses, draudziņš ir tik stingrs mmmmm, kā tas mani uzbudina un man gribas viņu samīļot. Es to glāstu ar roku, mana mēlīte rotaļājas ar galviņu, tā pakutina viņu un slīd no augšas uz leju līdz tiek pie bumbiņām, es noglāstu un samīļoju ar lūpiņām viņas, mēlīte virzās atpakaļ pie galviņas, mazliet to pakairina un manas lūpas cieši apskauj draudziņu un glāsta viņu, es jūtu kā viņš pulsē no uzbudinājuma, manas rokas spēlējas ar divam bumbiņām, es maigi iekožu draudziņam un atkal mana mēlīte parotaļājas ar viņu, es noglāstu vēlreiz draudziņu ar lūpām. Es dzirdu kā Ruņčuks elso no baudas un tas mani uzbudina vēl vairāk. Mana mincīte no uzbudinājuma ir tik mikla ka nespēj sagaidīt draudziņu. Manas lūpas atraujas no draudziņa un es apsēžos Ruņčukam atpakaļ klēpītī. Mūsu lūpas saplok kopā kvēlā skūpstā, mana rociņa turpina glāstīt draudziņu. Pēkšņi Ruņčuks ar savām stingrajām rokam paceļ mani un nogulda uz grīdas. Viņa lūpas skūpsta manu kakliņu un virzās uz leju, līdz tiek pie krūtim,Viņš tās skūpsta un kairina manus krūšu galiņus. Viņa roka slīd pie manas mincītes, Ruņčuks nesteidzīgi atpogā manas bikses un rociņa paslīd zem tām.Viņš viegli pieskaras un glāsta mincīti, kvēlie skūpsti slīd pa manu augumu ar vien tuvāk mincītei,Ruņčuks lēnām glāstot manas kājiņas novelk manas bikses. Un beidzot mincīte sajūt lūpu pieskarienus.Viņa tiek skūpstīta un glāstīta. Ar mēlīti Ruņčuks kairina mincīti, bet pirkstiņi rotaļājas gar mincītes aliņu, līdz ieslīd viņā. Es no baudas ievaidos... kaisle un uzbudinājums ir pārņēmis mani, nespēju izturēt šo rotaļu un Lūdzu viņu, lai iegūst mani. Viņš skūpsta mani, bet draudziņš berzējas gar mincīti kārdinot viņu ar vien vairak.....Līdz viņš ieiet mincītē, lēnām, ar vien dziļāk un dziļāk, mans augums trīc no baudas. Mēs saplūstam vienā ritmā. Manas rokas apvijas ap Ruņčuka augumu un nadziņi cērtas viņa mugurā, no baudas es skaļi elsoju. Kustības paliek ar vien specīgākas un dziļākas,bet draudziņš izslīd no mincītes. Mēs pieceļamies, ar savu augumu Ruņčuks piespiež mani pie sienas un skūpsta mani. Satverot cieši manus gurnus, viņš pagriež mani ar seju pret sienu. Draudziņš noglāsta mincīti, mazliet ieslīd viņā un atkal izslīd. Cieši turot manus gurnus, Ruņčuks ar draudziņu glāsta dupšuku un mēģina viņā iekļūt, lēnam viņš sāk ieslīdēt viņā, es mazliet ievaidos,jo tas sagādā baudu, līdz viņš līdz galam ieslīd manā dupšukā, viņš kustas lēnām un maigi. Ruņčuks ar vienu roku satver manus matus ,ar otru stipri tur gurnu un draudziņa kustību spēks un ātrums pieaug, viņš plosas pa manu dupšuku, līdz gatavs padoties. Tas izslīd ārā no dupšuka, es vienā acumirklī apgriežos un manas lūpas cieši pieplok draudziņam, Ruņčuks beidz man mutītē. Es samīļoju draudziņu un ieslīgstu Ruņčuka skavās. Klusiņām es iečukstu viņam austiņā TAS BIJA BURVĪGI