Stāsti / sludinajums...

kādus mēnešus atpakaļ es iereģistrējos vienā www lapā, ka gribu iepazīties. es, lai zinātu, ko rakstīt, palasīju citus sludinājumus. tur bija pārsvarā tā, ka - es skaista, seksīga meitene, gribu atrast smuku džeku seksam un arī kaut kam citam. nu un es nevarēju saprast divas lietas: 1. kāpēc visas grib to Džeku, jo man liekas, ka arī Kārļi ir ok un Miķeļi arī dažreiz. 2. pa kuru laiku visas smukās ir palikušas vientuļas un ja jau ir tik skaistas, kādēļ tik ilgi to Džeku nevar atrast (lasīt - pielauzt). nu un tad, es būdama nenormāli griboša un gudra (parasti ne vienlaicīgi), izdomāju savu tekstu:"es, nesmuka, bet čakla, bez pieredzes, bet ar siltām rokām, meklēju puisi, nesportisku, neiedegušu (man gastrīts, ceptu nelietoju),bet ar lielu....mašīnu un citām lietām. materiālais atbalsts neinteresē, ja vien nefari piedāvāt kokmateriālus pirts būvniecībai. man patīk sports (pa televizoru), mūzika - nu pārsvarā stucenieks un patīk gatavot (pārsteigumus, nobiedējot līdz nāvei)." uz šo sludinājumu atbildēja divi. pirmais bija www lapas administrators, kurš draudēja mani nobanot (cik saprotu - pārvērst par zaķi, jo Tildē atradu Banny - trusis). otrais bija puisis vārdā Airis. es sākumā domāju, ka šis man par to savu vārdu melo, bet tad noticēju, jo dzīvē jau visādi var gadīties. es arī līdz piecu gadu vecumam domāju, ka mani sauc Aizveries. lai nu kā mēs ar viņu sarakstījāmies, bet mani tas kaut kā neuzbudināja, jo no katras sarakstes, līdz nākošajai bija jāgaida 4 dienas, turklāt mums pagastā atlaida Veru - to pastnieci. tad mans jaunais draugs teica, ka mēs varētu lietot e-pastu. es sākumā iebildu, jo man likās, ka attiecības attīstās pārāk ātri un ar lietošanu steigties nevajadzētu. bet tad viņš teica,ka tas ir elektroniskais pasts. a es par elektroniku viskaut ko zinu (tētim bija pulkstenis-elektron un vēl mums nesen uzstādija elektronisko zvana pogu pie durvīm).vienā reizē, kad sarakstījāmies, man parādījās kaut kāda vīrieša...nu...pimpis un augums bez sejas. es riktīgi apmulsu, jo neko tādu nebiju redzējusi (bildē, protams, jo dzīvajā es esmu ne to vien redzējusi).jo ilgāk es uz to bildi blenzu, jo vairāk man patika. man ir arī sirdsdraudzene Ļena. domāju viņai parādīšu, bet tiklīdz paņēmu ekrānu un devos uz viņas māju, tā pēc pāris soļiem bilde pazuda. lai nu kā tētis visu sataisīja un es to bildi redzēju atkal. tad pienāca laiks pirmajai tikšanās reizei. satikāmies mēs pie Laimas ezera. viņš mani tur jau gaidīja, ar telti, makšķeri un 2 dienas vecām zivīm. es biju nedaudz nokavējusi tikšanos un viņš bija nolēmis gaidot pamakšķerēt. nu tur vārds pa vārdam un uz sajutu sevī ... gribumu. viņš sāka mani glāstīt, bet es knapi turējos, lai pati nerauti šim drēbes naxy....nost un uzmauktos virsū. arī viņš trīcēja, jo nakts bija vēsa, ņemot vērā, ka bija bļitkošanas sezonas vidus. viņš norāva man drēbes, es viņam.... un tad, i dritvai-es skatos, ka TUR ir pavisam cits loceklis. es viņam saku: "kur ir tavs loceklis, šitais nav tavs"! uz ko viņš man atbild, ka tā bilde toreiz, ko saņēmu nav nemaz viņa, bet kaut kāda lubraka no panavežiem (www.panavezusex.lt). es vienkārši biju autā, man bija tāds kauns, ka esmu atkaiinājusies sveša vīrieša priekšā. gribums jau bija gabalā. es devos mājās. bet es nebiju vīlusies, taisni otrādi-guvu labu mācību par to, ka nevajag lietot e-pastu, ja šausmīgi gribās seksu. var tak vienkārši iziet ielās un piedāvāties kādam smukam Džekam vai citam Kārlim. Ar sveicieniem Ilvija no Mazsalacas bērnu bibliotekas (mums te tagad arī datori ir - divi).