Stāsti / Spēle, kas nebeidzas. S2. Turpinājums...

Sandra apstulbusi un neziņā, kas notiks tālāk, turpināja tupēt uz ceļiem, galvu nokārusi, gaidīja nākošos pārsteigumus, līdz Jana teica, ka drīkst iet sakopties. Sandra lēni piecēlās, viņa joprojām juta savu slapjo vāveri, kuru vēl tik nesen Oskars bija piepildījis. Viņa uzmanīgi pacēla kleitu līdz gurniem, itkā pasargājot to no sasmērēšanas. Jana pienāca pie Sandras, paņēma aiz rokas un teica, lai seko viņai. Parādīšot, kur var sevi savest kārtībā. Abas aizgāja pa koridoru, Sandra palika viena. Lai gan šis bija ofiss, šeit bija ērta duša, apvienota ar tualeti un izlietni. Sandra nostājās ar seju pret spoguli, nomazgāja rokas, pēc tam seju, uz kuras vēl bija palicis nedaudz Oskara mantības. Viņa paskatījās uz sevi spogulī, vēl slapjā seja, ūdens lāses, kas lēni tecēja pār vaigiem, ieskatījās sev acīs, atspiedusi rokas pret izlietni, viņa jautāja sev... kas pie velna tas bija? Viņas galvā saudījās jautājumi, uz kuriem nebija atbildes. Zagle, pieķerta, pazemota, piesmieta... kauns mijās ar bailēm, bailes ar labsajūtu, niknums kopā ar prieku, prieks kopā ar nožēlu... jūtu sajaukums, un apmulsums, apmulsums un uztraukums... lai vai kā, viņa nodomāja, ka izejot no šī ofisa, aizmirsīs visu un atstās to pagātnei. Viņa novilka kleitu un biksītes, lai tās mazgājoties nesaslapinātu, samitrināja rokas un sāka mazgāt savu kājstarpi... viņa samulsa, jo katrs pieskāriens viņai atgādināja Oskaru. Viņa mazgāja sevi, bet rokas kustības jau vairs neatgādināja mazgāšanos. Viņa papleta plašāk savas kājas un maigi, izjusti masēja savu mincīti, viņa bija uzbudināta. Paskatījās spogulī un viņai aizvien vairāk patika tas ko viņa dara ar sevi... viņas pusizpūrušie, tumšie garie mati, tumšās, dziļās acis, izteiktās lūpas, kurās jau bija iekodusies. Ar otru roku viņa neviļus sāka glāstīt savu saulē iedegušo augumu, lēnām virzoties no savām slaidajām, gludajām kājām, gar gurniem uz nabu un pa vēderu uz augšu... līdz apaļajām stingrajām krūtīm, kas viegli ieguļas viņas plaukstā. Viņa piever acis un ļaujas mirklim. Vaidi jau laužas caur viņas lūpām un ķermenis kā vienots veselums notrīs no baudas virsotnes līdz viņa atceras, ka vajadzētu ātrāk taisīties prom. Viņa aši uzvelk kleitu. Biksītes iemet somiņā. Vēl uzmet acis spogulim, piekārto matus un iziet koridorā. Izeja ir turpat blakus. Viņa redz, ka durvīs ir atslēga. Viņas roka jau sniedzas, lai atslēgtu durvis un galvā ir tikai viena doma... ātrāk tikt prom no šejienes, ātrāk aizmirst visu, bet nezināms spēks viņai liek apstāties. Viņa nolaiž roku, pagriežas un lēnām iet atpakaļ uz ofisu. Gaitenis ir tumš un no ofisa puspavērtajām durvīm spīd gaisma. Viņa pieiet pie durvīm, palūkojas iekšā un ierauga Janu. Janai kājās palikušas tikai augstpapēžu melnās kurpes ar garajām neilona zeķēm. Viņa plaši pavērusi savas kājas, tā, ka skaidri var redzēt viņas gludo mincīti un Oskara locekli, kas lēni slīd iekšā un ārā no Janas vagīnas. Jana lēnām kustina savus gurnus uz augšu un leju, apsēdusies tupus ar muguru pret Oskaru, kurš guļ uz galda, atspiedusi rokas pret viņa krūtīm un atgāzusi galvu izbauda katru kustību. Viņas tvirtās krūtis izlējušās gaisā un piebriedušie krūšu gali ir kā odziņa desertā, ko Sandrai gribētos nogaršot. Sandra stāv pie durvīm un neuzdrošinās iet iekšā. Tikai vēro un nemanot viņas roka jau atkal slīd gar viņas aliņu. Jana baudkāri elso un cilājas virs Oskara locekļa, ar katru kustību viņas vaidi kļūst skaļāki un kustības izteiktākas, spēcīgākas līdz viņa sasniedz savu mērķi un baudā sāk locīties un drebēt... Viņa paskatās uz Sandru un saka: "Tagad tava kārta!". Sandra mazliet samulst. Atkal jūtas kā pieķerta..., bet pēc brīža pārvarot nelielo mulsumu, ieiet ofisā, nomet somiņu uz grīdas, uzkāpj uz galda un paraujot uz augšu kleitiņu, notupjas pie Oskara locekļa ar seju pret Oskaru. Viņa satver to un lēnām sēžas tam virsū. Lēnām, itkā kaitinādama, viņa ieslidina tikai galviņu savā sulojošajā aliņā. Viņa paslēpj tikai galviņu sevī un atkal to atklāj un tā vairākas reizes, līdz Oskars neiztur. Oskars paceļ savus gurnus un tiek viņā līdz galam. Viņš noliek viņas kājas uz ceļiem, satver viņas dibenu un kustinot savus gurnus sāk spēcīgi ieiet viņā. Sandra jāteniski guļot uz Oskaru ļaujas visam kas notiek. Viņas bauda jau ir tik spēcīga, ka viņas neprātīgo elsošanu varētu jau dzirdēt uz ielas. Oskars satver viņas rokas un aizliek tās aiz muguras. Turot rokas, Sandra jau cieši guļ uz Oskara, kamēr viņa gurni nenogurstoši turpina triekt viņa locekli viņas aliņā... viņa ir tik slapja no baudas, ka viss viņas nektārs ir saslapinājis arī Oskaru. Viņa sajūt, ka Jana paleš viņas dibenu un Janas mēle piekļaujas viņas dibena rozītei, vēl vairāk pastiprinot viņas baudu. Nu jau arī dibens ir slapš un slidens. Piepeši Sandra sajūt kaut ko ieslīdam viņas šaurākajā aliņā... viņa paceļ galvu un izliec muguru iekliedzoties baudā... Jana uzvilkusi dildo, tagad kopā ar Oskaru aizpilda viņas abus caurumiņus. Viņi abi kustas reizē, Jana sagrābj Sandru aiz matiem, pavelk uz atpakaļu un turpinot viņu drāzt dibenā kaislīgi sāk viņu skūpstīt... Oskars vairs neiztur un jau atkal piepilda Sandru ar savu spermu... vēl pāris grūdieni un Oskars izslīd no aliņas... arī Jana apstājas... Sandra sabrūk virs Oskara pēc nupat piedzīvotās baudas... Turpinājums sekos...