Stāsti / Spēle, kas nebeidzas. S1. Sākums...

Viņa stāv pie vitrīnas un apskata zelta gredzenus. Konsultante vienu pēc otra izvelk no vitrinas, uzpūš dvašu, paberzē, drānā un dod viņai aplūkot. Kādā brīdī, kamēr konsultante pagriežas, viens no zelta gredzeniem, nemanot ieslīd viņas rokas somiņā. Viņa apskata vēl pāris gredzenus, pasaka paldies, pagriežas un gatavojas doties prom. Viņa nebija pamanījusi, ka veikala stūrī, nemanāmi stāv apsargs. Viņa mirkli saminstinājās, bet tā kā apsargs uz viņu pat neskatījās, nodomāja, ka viss ir kārtībā un var doties. Viņa satvēra durvju rokturi, kad sajuta, ka kāds satver viņas elkoni. Tvēriens bija spēcīgs. Un kā gan savādāk. Oskars tikai pirms gada bija pametis dienestu. Trauma vairs neļāva viņam turpināt dienestu. Pleca savainojums šad tad liek par sevi manīt, tapēc tagad viņš ir atradis darbu, kas viņam patīk, strādājot par apsargu šajā juvelierveikalā, viņš jūtas labi. Viņš atbild par drošību, par dārgām precēm, inkasācijām. Viņš ir kā labā roka veikala īpašniecei Janai. Tieši Jana šodien konsultēja, viņas darbiniece bija apslimusi un šodien bija izprasījusies brīvdienu. Tai brīdī viņa saprata, ka ir pieķerta. Viņas kājas sāka trīcēt un ļodzīties, bet neizrādīja to. Sajūtot roku uz sava elkoņa, viņa atrāvās no tās un pagriezās ar seju pret satvērēju. Viņas garie, tumšie mati, apmeta līkumu ap viņas kaklu un spēcīgās ruma un cigāru smaržas ielauzās Oskara degunā. “Ko Jūs atļaujaties?” viņa noprasīja. “Jūs aizmirsāt samaksāt! Lūdzu, nāciet pie kases.” Viņai iekšā viss drebēja, viņa bija pārbijusies, jo Oskars it ne maz neizskatījās pēc tāda, no kura varētu aizbēgt. Tapēc viņa paklausīja un devās pie kases. “Atver somiņu un izņem to, ko paņēmi!”, Oskars pavēlēja. Viņa paklausīja un izņēma gredzenu, ko nolika uz letes. “Viens tūkstoties un deviņi eiro” Jana mierīgā balsī, ar slēptu smaidu paziņoja. “Ak, laikam esmu aizmirsu maku mājās, rīt ienākšu nopirkt!” viņa paziņoja, domājot, ka viss būs kārtībā, jo gredzenu ir atdevusi, samaksāt nevar un varēs doties prom, lieta nokārtota, bet viņa kļūdījās. Viņa atkal sajuta Oskara stingro roku uz sava elkoņa, kad Oskars viņu satvēra, aicinot doties uz ofisu, kas atrodas aiz veikala aizmugurē. “Kapēc? Es taču neko neesmu zagusi un gredzenu atdevu!”, viņas balss sāka nedaudz drebēt, saprotot, ka viss vēl tomēr nav galā. “Nāciet, pagaidīsim policiju”, Oskars noteica un veda viņu uz ofisu. Viņa saprata, ka nav citas izejas un paklausīgi, galvu nodūrusi darīja ko liek. Pagājusi jau stunda, Oskars noskaidrojis viņas identitāti, izrādās viņas vārds ir Sandra. Sandra joprojām nervozi sēž ofisā un gaida policiju, kamēr Oskars mierīgi sēz viņai pretī, galda otrā pusē un vēro viņu. “Vēl ilgi jāgaida?” Sandra neiztur un jautā. “Viņi nebūs!” Oskars paziņo. Sandra neipratnē paskatās uz Oskaru un uztaisot mīlīgu sejas izteiksi un nelielu smaidiņu, lūdzas, lai palaiž viņu, ka viņai tā pirmo reizi sanācis, ka nekad vairs tā nedarīšot un ka savu kāju šeit vairs nespērs. Oskars sēž un nevienu vārdu nesaka, vien saraucis nedaudz uzacis skatās Sandras acīs, kamēr viņa lūdzas. Tad nolaiž acis zemāk, apskata viņu. Viņas krūtis, augumu. Tad pieceļas, mierīgi apiet ap galdu, nostājas viņai pretī un saka: “Policijas nebūs, bet tev vajadzēs atstrādāt tos tūkstots eiro”. Sandra izbrīnā paceļ acis uz Oskaru, kad ofisā ienāk Jana. “Tu vēl neesi sācis? Veikals jau slēgts!”, Jana nosaka, un ieņem vietu aiz galda, kur nupat vēl sēdēja Oskars. “Ko tas nozīmē?” Sandra satraukta jautā. Rāvējslēdzēja skaņa un Oskars saka: “Tūdaļ tev parādīšu!”. Oskars izvelk savu daiktu no biksēm un pieliek to pie Sandras lūpām. “Sūkā maita”, Jana pavēl un Oskars iebāž savu daiktu Sandras mutē dziļi līdz olām. Tas vēl nav piebriedis, Sandra vēl neaptverot visu situāciju, sāk uzmanīgi to sūkāt. Oskars ielaiž savus pirkstus Sandras matos, satver viņu aiz matiem un aiz vien spēcīgāk sāk stumt savu locekli Sandras rīklē. Viņa brīžiem pat aizrijas un siekalas jau tek pa viņas lūpu katiņiem, bet viņa nepretojas un cenšas darīt ko liek. Jana tikmēr vēro abus, atlaidusies savā krēslā un bauda šo ainu. Oskars brīžiem izvelk locekli no mutes, ar to iepļaukā Sandras seju un tad atkal grūž to līdz olām viņas mutē. “Izdrāz viņu”, atskan Janas balss. Un jau pēc brīža, Oskars liek Sandrai atspiesties pret galdu, ar seju pret Janu. Viņš paceļ viņas svārkus, pavelk uz leju biksītes un ietriecas Sandras vagīnā. Viņa daikts ieiet viņā līdz galam, viņas vagīna sulo un viņa baudbilni sāk vaidēt, kamēr Oskars palielina tempu un drāž viņu no visa spēka. Oskars ieķeras viņas gurnos un velk viņu virsū savam loceklim. Tikmēr Jana sēž brīvi atgāzusies savā krēslā un vēro šo procesu. Vēl daži spēcīgi grūdieni un Oskars piešļāc Sandras pežu ar savu spermu. Viņš izvelk to no viņas, bet Jana nosaka, ka vēl nav samaksāts. “Nomazgā viņu”. Sandra pagriežas un pieliecas, lai atkal ņemtu mutē Oskaram. “Uz ceļiem”, Jana atkal nosaka un Oskara roka atkal sagrābj Sandras matus. Viņa notupjas un kā nu mācēdama, apmazgā Oskara mantību. “Būs gana tīrs!”, Oskars palaiž viņu vaļā un apasēžas krēslā. Viņa joprojām tup uz ceļiem un neizpratnē šauda acis pa ofisu. Līdz Jana pavēl viņai nākt pie viņas. Sandra grib piecelties, bet Jana nosaka, lai rāpo. Tā nu Sandra lēni un kautrīgi uzsāk savu ceļu apkārt galdam pie Janas. Jana papleš savas kājas un liek Sandrai izlaizīt viņas vāveri. Jana nekad nevlk apakšbikses. Viņai tās nepatīk. Sandra sāk laizīt Janas kājstarpi. Jana satver viņas matus un spiež viņas seju ciešāk klāt. Jana visu kontrolē, Sandra tik laiza un laiza, kā mācēdama. “Paņem viņu dirsā”, Sandra izdzird šo frāzi no Janas un sajūt asu sitienu pa savu dibenu. Pēc tam pa otru vaigu. Oskars iespļauj tieši viņas dibenā, asas sāpes starp vaigiem, kad Oskara loceklis ielaužas viņas ānusā. Drīz vien, jau pēc pāris grūdieniem, Sandra jau baudā vaid un elso, turpinot laizīt Janas kājstarpi. Oskars uzņem tempu drāž viņu. “Beidz viņai mutē”. Oskars satver Sandru aiz matiem, paceļ uz ceļiem un turpina iesākto nu jau viņas mutē, līdz piepilda to ar savu karsto šķidrumu. Sandra aizrijas, bet viņš nelaiž viņu vaļā un iestūmis savu peni viņas rīklē turpina pumpēt tajā savu spermu... Vēl pāris grūdieni un Oskars viņu palaiž... aiziet un apsēžas uz savā krēslā, ofisa stūrī. Sandra joprojām tup uz ceļiem un neizpratnē, kas notiks tālāk... Turpinājums sekos.