Stāsti / Mīļā Kintija...

Mīļā Kintija Joprojām sūrstēja vakar cietušais dupsītis. Visu dienu pavadīju tādā kā miglā, brīnos kā vēl tiku galā ar darba pienākumiem. Juris darbā neieradās un visi satraukti viņu meklēja, tikai man neviens neko nejautāja. Kā gan viņi varētu zināt … Vīrs mūs pārsteidza nepārprotamā brīdī, vakar, biju notupusies sava priekšnieka priekšā celīšos un centos viņu apmierināt. Man nekad nav patikuši kautiņi, bet tur jau nekā liela arī nebija. Māris vairākas reizes iespēra Jurim ar kāju un viņš nemaz nepretodamies ielīda aiz viesistabas dīvāna un salika abas savas rokas pie galvas, kaut ko šļupstēdams par policiju. Arī es nobijos, Jurim tomēr bija lieli sakari. Tad, kad Juris jau bija aizgājis, Māris mani izvaroja. Iepliķēja turpat virtuvē un tāpat kā Oļehs nolieca man pār galdu. Tikai šoreiz, pirmo reizi mūsu attiecību vēsturē, dupsī. Labi, ka biju tālredzīgi ieziedusi dupsi ar lubrikantu, citādi sāpētu. Ja godīgi, man patika. Tikai, arī viņš aizgāja un es paliku viena … Ekh, vīrieši, vīrieši …Nu jutos nelāgi, pavisam. Bija mazliet pāri sešiem un iekāpu savā mašīnītē, lai beidzot dotos mājās. Pamanīju Kintiju, kas steidzās uz pieturu. Sāku braukt, jo biju nolēmusi viņu aizvest. Kintija šķiet bija priecīga manam piedāvājumam. Kādu brīdi braucām klusējot, līdz viņa ierunājās pirmā: “Juris šodien darbā nebija …” “Mja” “Nezini, kas par lietu? Valdē bija tracis šodien, laikam atlaidīs …” “Mm, nē” “Nu viņam ar dzeršanu problēmas. Sieva šodien arī bija nikna ..” “Sieva?!” es kaut kā dumji ieķērcos “Nu, ja, īpašniece ir sieva, viņiem cits uzvārds, kas, nezināji?”, Kintija uz mani paskatījās savām lielajām brūnajām acīm. “Un vispār man ar Juri šis tas ir ….” viņa paplikšķināja savas pielīmētās skropstas un sāka skatīties ārā pa logu, gaidīdama, ka es viņu sākšu izprašņāt. Es klusēju.Pamazām mozaīkas gabaliņi salikās. Īpašniece ir Jura sieva. Juris ir babņiks un guļ ar visām pēc kārtas. Mans vīrs pagājušonakt viņu piekāva, jo pieķēra mūs orālā seksa laikā. Un manas dienas šai darbavieta ir skaitītas. Un vēl Kintija … mauķele tāda! “Kā Tev ar Māri?”, viņa ievaicājās “Kad viss kārtībā?” Tas jau bija par daudz. Es strauji nobremzēju un apstājos ceļa malā. “Ko Tu no manis gribi?” es iespiedzos “Es nevaru vairāk, es nevaru, beidziet par mani ņirgāties!”, es elsoju. Tikai pēc brīža nomierinājos. Es sapratu, ka Kintija tur mani savos apskāvienos un es sajutos tik mierīgi kā sen nebiju jutusies. Kintija mani glāstīja un ausī čuksēja nomierinošus vārdus. Pēc tam mēs braucām pie viņas uz Jaundubultiem. Viņa dzīvoja viena, nelielā namiņā ar divām istabām, kurš sezonas laikā parasti tika izīrēts atpūtniekiem. Kad man pārgāja asaras, es viņai visu izstāstīju. Par to ka Māris mani krāpj un par to, ka Juris šajā nedēļas nogalā pie manis viesojās gan Kristera, gan Oļega pavadīts. Un ka es nezinu, ka man dzīvot tālāk. Un ka es baidos palikt stāvoklī un nezināt, kas būs tēvs. Un ka orgasms man bija tikai ar Kristeru. Un ka, nelietis Māris, ir pats labākais … Lai arī vienmēr kaut kur pazūd. Kintija manī klausījās un darbojās ar vakariņu pagatavošanu. Viņa man ielēja glāzi vīna un piemiedza ar aci. “Paliksi pie manis, lai Māris iet dillēs! Un punkts.” Kad sajutos pavisam gurdena, Kintija man ierādīja savu guļamistabu. Lai arī dzīvoja viena, viņai bija liela gulta, iekārtota pretī logam ar burvīgu skatu uz priežu mežu. Piefiksēju tikai, ka televizora vinai mājās nebija. Kad biju jau iemigusi, pēc kāda laiciņa, sajutu, ka arī Kintija nāk gultā. Viņa mani apskāva un kādu brīdi mierīgi gulēja blakus, es jutu viņas karsto elpu sev pie kakla. Bija tā mierīgi, mierīgi un es sajutos pavisam labi. Jau laidos miegā, kad sajutu vieglu pieskārienu sev uz kakla. Bija tik labi. Tikai pamazām sapratu, ka tā ir Kintinja. Viņa bija mani cieši apskāvusi un viegli laizīja manu kaklu. Ja, godīgi, tad tas man ļoti patika un es kādu brīdi starp nomodu un miegu to izbaudīju. Pēc kāda laiciņa es sapratu, ka ilgi vairs nevarēšu izlikties guļam. Bija vai nu jāpārtrauc, vai arī …. Jā, ko tad tālāk? Tāda muļķe jau es nebiju, Kintijas pieskārieni bija neparprotami. Māris bija mani pametis. Pagājušonakt es biju ielaidusies ar priekšnieku un viņa drauģeļiem. Ja tā padomā, man sen nebija bijis tā īsti labi. Nu pāris reizes ar Māri pagājušonedēļ, un vienreiz ar Kristeru, kad mani izmīlēja no mugurpusītes. Kintija bija tik ļoti tuvu, tik ļoti man blakus, tik ļoti saprotama. Es neriskēju pagriezties, bet liku viņai saprast, ka neguļu. Es liku viņai saprast, ka man patīk … Kintijas rokas glāstīja manus plecus .. ilgi … ilgi, mēlīte jau pāris reizes bija pakutinājusi manu ausi. Tad es strauji pagriezos pret viņu un noskūpstīju viņu uz lūpām. Kintijas lielas brūnās acis vērās manī pustumsā un es sapratu, ka šis brīdis ir jāturpina. Viņas acīs es redzēju kaisli un vēlēšanos. Un es 100%droši zināju, ko viņa vēlās, man bija sajūta, ka mēs esam viens vesels. Mēs abas vienlaicīgi sākām ceļojumu pa augumiem lejup. Mana mēle kādu brīdi laizīja viņas tvirtos krūtsgalus, es dzirdēju viņas elsas. Kintija primā nokļuva manā kājstarpītē. Un tad sekoja pārsteigums. Viņa mazliet palaizīja manu klitoriņu, manas baudas pilnās lūpiņas. Un tad Kintijas mēlīte sāka virzīties kur citur. Mmmmmmmmm … tā bija tāda bauda! Kintija mani zināja, viņai nekas nebija jāsaka. Tikai drusku, drusku pieskaroties manam klitoriņam, vina izdarīja to, ko ne Māris, ne Kristers nespēja bez piepūles. Es trīsēju baudā un raudāju. Mīļā Kintija …. Ekhh, vīrieši, vīrieši…..