Stāsti / Kā tāda mauka...

Jutos kā mauka un domās atkal un atkal atgriezos pie Kristera stingrā locekļa. Vīrs, neko nepaskaidrodams, bija, jau kuro dienu bija pazudis. Ja vien viņš zinātu, kādi notikumi risinājās tepat mūsu guļamistabā. Es atkal gribēju Kristeru un, lai būtu godīga pret sevi, arī atmiņas par Jura masu man lika notrīsēt. Nu labi, Juris, varbūt arī nav pasmīgs mīļākais, tomēr ļoti vīrišķīgs un valdonīgs. Turklāt viņš apsolīja algas pielikumu un komandējumu, kurš “tas pats atvaļinājums vien būs”. Interesanti, pats arī gribēs līdzi? Ielēju pati sev nedaudz, nu labi, nemelošu, krietnu glāzi martini un ar otru roku turēju telefonu. Svētdienas pēcpusdiena, rīt uz darbu. Māris pazudis. Piektdienas naktī pārguleju ar priekšnieku un kas notika vakar …. nu labi … tātad esmu tīri iekārojama, ja jau vīrieši tā mani lenc. Kristera loceklis atkal un atkal manā iztēlē ienāca manī …. Bet Kristeram ir kaut kāda meitene, atcerējos, Sirds aizlūza greizsirdībā un es iedzēru vēl vienu malciņu. Jāzvana! Jāmet pie malas lepnība un jāzvana pašai. Un Māris pats vainīgs, nav ko vazāties riņķī. Uzzvanīju Kristeram, viņš necēla, pēc brīža sms: “drostaliņ, rīt, darbā, ok?” Jau sāku teju vai pinkšķēt, kad telefons atkal ievibrējās. Juris! Pēc balss uzreiz sapratu, ka viņš joprojām dzer. Labi, lai brauc tik šurp, man viss jau bija vienalga. Nolēmu sagatavoties, atradu labāko veļiņu un uzvilku zeķes. Uzkrāsojos un, atcerēdamās Jura brutalitāti, iesmērēju sev dupsītī nedaudz anestezējoša lubrikanta. Biju gatava. Juris uzradās vēl pēc pāris stundām, jau gandrīz biju iemigusi pie televizora. Un Juris atkal nebija viens, viņam līdzi bija ieradies Oļegs, kura acis tā vien pielīmējās manai caurspīdīgajai blūzītei. “Es jums kada mauka esmu?” man vēl ienāca prātā. Aicināju abus viesistabā. Vīrieši bija diezgan piedzērušies, kaut ko savā starpā lielījās par darba jautājumiem un es redzēju, ka Juris netiek līdzi sarunai. Oļegs visu laiku veltīja man lipīgus skatienus un es biju neziņā. Kad aizgāju līdz virtuvei uzvārīt uzvārīt ūdeni, viņš man sekoja. “Parastais scenārijs”, nosmīnēju, kad viņš sagaidījis kamēr uzgriežu muguru pieskārās manam dibenam. Oļegs stingri satvēra mani aiz matiem un nolieca uz virtuves galda tā, ka variantu vairs nebija. Norāva manas biksītes un pēc brīža jau bija manī. Es ļoti gribēju vīrieti šovakar, be šis bija par strauju un ātru. Kad sajutu, ka viņš beidz, tik tikko biju sākusi “iesilt”. Gar kāju man notecēja siltas spermas lāses, es vēlejos vēl, bet Oļegs jau izgāja no virtuves un atgriezās viesistabā. Biju neziņā. Jau atkal tik lēti biju atdevusies. Pašai nekādas baudas, tikai pazemojumus un jau kura spermas porcija starp kājām. Es tabletes nelietoju, tāpēc risks “iekrist” bija liels. Interesanti, kurš būs papucītis - Juris, Kristers, vai Oļegs? Kad ienācu istabā ar kafiju, abi vīrieši smīnēja un bija skaidrs, ka “virtuves piedzīvojums” ir atstāstīts. Sēdējām, blenzām ekrānā un Oļegs brīža piecēlās un atvadījās. Juris snauduļoja un nekur netaisījās doties. Oļegs uz atvadām man uzspieda paviršu buču uz vaiga, un Jura klātbūtnē papliķēja man pa pakaļiņu. Kad izlaidu Oļegu, man pieleca, ka mājās var atgriezties vīrs. Svētdienas vakars. Jādabū Juris prom. Bet viņš bija iekārtojies uz palikšanu. Snauduļoja dīvānā. Vienīgais risinājums bija ātri sniegt to, pēc kā viņš te bija atnācis. Notupos ceļos un sāku pogāt viņa bikšupriekšu. Jurim atkal bija pusmastā, centos, kā pratu, bet viņam tā kā necēlās tā necēlās. Pats viņš zvilnēja, galvu atmetis un es centīgi sūkāju. Un tad es sajutu, ka neesam vieni, kāds mūs vēroja. Mājās bija ieradies vīrs …