Stāsti / Evas izaicinājums...

Silta augusta pēcpusdiena. Saule jau dodoties uz rietu taisa garas ēnas no pilsētas daudzstāvu māju sienām. Trīs daudzstāveņu ielokā, pagalma zaļajā zonā notiek diezgan aktīva rosība, ap veco smilšu kasti spēlējās bērnu bariņš un uz tālākajiem soliņiem čupojās jauniešu bariņi. Piegājusi pie savas viesistabas loga un caur dienas aizkariem uz pagalmā notiekošo noraugās Eva, jauniete ar gaišiem matiem un sievišķīgi pavedinošām ķermeņa formām kuras lielisko augumu sedz parasts topiņš ar šaurām lencītēm un dziļu izgriezumu atklājot jaukās krūšu aprises. Kājās džinsas, no kuru jostas maliņas spraucas plānu mežģīņotu biksīšu maliņa. Stāvot pie loga un bezmērķīgi noraugoties pagalma kopskatā viņas domas ir piesietas pie nupat notikušās karstās sarakstes ar kādu puisi. Galvā rosās hormonu dzītas piedauzīgas domas padarot vai traku aiz iekāres pēc tā kas nupat bija apspriests. Veselais saprāts saka priekšā ka ar tādiem ielaisties nevajadzētu, taču tieksme pēc kārtīga kniebiena, kurš nu jau labu laiku nav bijis, ir stiprāka par piesarzību. Sarakstē tika pieminēta iespēja satikties viņa norādītajā vietā un ar viņa noteikumiem. Novērsusi skatienu no pagalma Eva steigšus pievēršas datoram kas stāv atvērts turpat uz galda viesistabā. Viņa atver e pastu un pakļaujas izaicinājumam,, Esmu ar mieru, kur man jābūt un cikos?,, ,,,Sūtīt,,, kādu laiku klusums, viņa gaida atbildi nepacietībā degdama un prātā apgrozīdama iespējamās viņa atbildes. ,, A ja nu nevarēs ,vai pasūtīs, kā dažreiz dažšs labs ,,caur puķēm,, varbūt, ej tu sazini, kaut kāds bilžu kolekcionārs un čatotājs vien ir, parunājās un pazudīs. Pēkšņi ekrānā atvērtajā e mailā parādās jauna, trekniem burtiem izcelta vēstule, atverot rakstīts,, Pēc stundas esi Mola autostāvvietā, pirmajā rindā stāvēs sudraba krāsas BMW ar melnu svītru uz bagāžnieka labās malas, nekļūdīsies, tāda mašīna tur būs noteikti vienīgā .Iesēdies aizmugurē.Kā jau apspriedām iepriekš brauksim uz manis izvēlētu vietu kur dabūsi visu ko biji iepriekšējās vēstulēs vēlējusies.Tas būs drāziens uz kuru tu jau sen man uzprasies....,, Raitiem soļiem Eva pārskata mašīnas no aizmugures meklējot aprakstīto BMW. Gandrīz pie pašas iepirkšanās centra ieejas jau pa gabalu ierauga sudraboto mašīnu, sirds viņai pilnīgi vai salecās no uztraukuma!,, Vēl ir moments ka varu nepieiet, apgriezties un aiziet!,, Satraukumā Evu pēkšņji pārņem doma. Taču it kā neapzinoties viņa sper tikai soļus uz priekšu un ir jau pavisam klāt pie auto.Viņa pati nezin kas tas ir kas dzen uz priekšu, bet roka pati pasniedzas pēc roktura.Prātu ir daļēji aizēnojis uzbudinājums pie tam viņa jūt ka starp kājām, no neķītrajām priekšnojautām, mežģīņotās biksītes jau sākušas palikt slapjas. ,,Sveiks,, Eva klusi sasveicinās, no aizmugurējā sēdekļa redzot priekšas spogulī tikai svešinieka acis. ,,Čau, kā noskaņojums? Nesagaidot viņas atbildi seko nākamais jautājums,, Braucam,,. ,, Jā, varam doties ,, Brauciena galamērķis Martai jau zināms no sarakstēm- tā ir kāda nomaļa vieta pierīgas mežā kuru svešinieks ir jau sagatavojis šim notikumam. Brauciens paiet ātri, jo vajadzīgā vieta atrodas netālu. Mašīna ieripo , meža celiņā no kura gabaliņu pabraucot nogriežas vēl viens celiņš, tāds pavisam aizaudzis bet līdzens. Nedaudz mašīnas riepu nomītā zāle liecina ka viņš jau te bijis iepriekš lai sagatavotu vietu, viešņas uzņemšanai. Celiņš strauji pagriežas sāņus un no skrajā sila iebrauc biezā egļu pudurī, tur viņš apstājas un noslāpē mašīnu. ,,Ejam?,, svešinieks pamājot ar galvu atver durvis un kāpj ārā, uzreiz arī atverot durvis Evai kura izkāpjot pilnā augumā apskata puisi. Mati tumši, īsi, gara auguma, plecīgs, ģērbies melnā t kreklā un džinsos, acīs, kuras jau apgrābsta viņas augumu redzama degsme un iekāre. ,, Nāc,, pavilkdams aiz rokas viņš ved dziļāk starp eglītēm. Paejot dažus metrus tālāk starp egļu biežņu paveras mazs neaizaudzis laukumiņš, kura vidū ir nogāzusies paprāva priede, uz zariem atbalstoties palikusi guļus metra augstumā virs zemes. Svešinieks Evu pēkšņi pagriež pret sevi pievelkot sev tuvu klāt ,, Tu taču esi ar mieru tagad atdoties man ar visiem saviem caurumiem? Viņa apliecinoši pamāj ar galvu un it kā pēc iespējas ātrāk gribēdama izvilkt no biksēm viņa daiktu drudžaini raisa vaļā viņam siksnu. Neilgs mirklis un viņa bikses ir novilktas līdz ceļiem. Evas skatam paveras svešinieka loceklis, kārtīgi piebriedis, ar pa pusei atsegtu, no uzbudinājuma nosulojušu galviņu un stingru kuli kas uz to mirkli atgādina milzīgu valriekstu. Vēstulēs viņš bija rakstījis ka Evai būs jāņem mutē dziļi, tik dziļi lai ar zodu atspiestos pret kuli. Viņa nometas ceļos un gludi sakoptais pimpis ieslīd viņai mutē un neļaujot to izgaršot aizspiežas līdz rīklei tā, ka sāk trūkt gaisa. Ilgi neizturējusi viņa tiek vaļā no brutālā smacētāja atliecot galvu un manāmi ķerot pēc gaisa.,, Vai tad tu nesolīji ka būs līdz kulei? Mēģinam vēl!,, viņš zobgalīgi paziņo, saņemot viņas galvu ar abām rokām aiz matiem un atkal agresīvi mauc Evas muti virsū savam daiktam. Šoreiz izdodas sagrūst pamatīgi dziļi, tā ka zods Evai patiešām sitas pret viņa kuli, kura nu jau kļuvusi mīksta un ļengana, pie katra viņas zoda piesitiena šūpojoties turp un atpakaļ. Ilgi gan viņa neiztur šādu kakla masāžu jo sāk trūkt elpas, Eva sāk drudžaini rauties nost no mocītāja daikta, bet viņš stingri tur galvu un nelaiž nomaukties nost lai atvilktu atelpu. Viņas acis piepildās ar asarām un seja palikusi tumši sarkana no gaisa trūkuma , zods nošķiests ar pašas siekalām, kuras atsitot zodu pret kuli stiepjas un notek tur pat sūnās. ,, Izskatās ka tev tagad varam apstrādāt tavu šķirbiņu, apstrādātāju tagad esi iesildījusi...,, Viņš beidzot izvelk savu stobru no Evas kakla un tas ir šķiet tas ko viņa ir vēlējusies visvairāk lai tiktu pie elpas, rīstīdamās un noslaukot izspiedušās asaras viņa pakrata galvu,, Mh, varam,, Viņš pieved Evu pie nogāztās priedes, liek tai stāvot kājās pārliekties pāri, aiziet otrā pusē un piesien viņas rokas pie priedes zariem tā ka viņa nevar atliekt muguru un uz priekšu neļauj iztaisnoties priedes stumbrs. Novelk viņai džinsus, tās rotā piedauzīga, tumša slapjuma svītriņa, kura no uzbudinātās pežiņas jau paspējusi krietni izsūkties cauri. Viņš papleš Evai kājas un atsien pietiekami plaši , lai varētu brīvi darboties ap viņas kājstarpi. Viņa tā stāvot ar nenoģērbtu augšu un vienās apakšbiksēs satraukumā visa trīc. Piegājis no aizmugures viņš lēnām satver mežgīņotās biksītes un ar asu rāvienu pārplēš tām vietu kas piesedz Martas sulīgo šķirbiņu. Eva nesatrūkstas no šāda rupja izgājiena, bet gluži otrādi, nedaudz atšaujot dibenu uz aizmuguri, izaicinoši piedāvā sevi svešiniekam. Viņš pavelk ar abām rokām viņas dibena vaigus katru uz savu pusi un it kā novērtēdams situāciju pārbrauc ar īkšķi pār labi noskūto pīzdiņu, kura nu jau kārtīgi slapja, it kā aicinot iekšā nedaudz paveras ....Nevilcinādamies viņš iegrūž savu mietu Evas sulīgajos dziļumos tā ka viņa ieliec muguru vēl vairāk pie viena aizturēti noelšoties. Grūdieni seko cits pēc cita un paliek aizvien jaudīgāki un ātrāki, katram viņa grūdienam seko viņas pretgrūdiens, lai it kā jau tā dziļi iegrūsto locekli iestumtu vēl dziļāk. Uzbudinājuma spriedze Evai ātri sasniedz augstāko punktu un viņa eksplodē orgasma izvirdumā nevilšus noraudamās no svešinieka pimpja, nedaudz puspietupusies, cik jau nu atļauj roku virves, viņa drudžaini raustīdama pēcpusi izgaršo baudas vilni. Viņš tikmēr stāv blakus un kāri noskatīdamies rullē savu daiktu. Tiklīdz Eva pēc dažiem mirkļiem ir jau pieklususi viņš atkal iegrūž savu stāvošo īpašumu no baudas vēl trīcošajā sievietē.,, Tu takš zini ka tas vēl nav viss, mēs taču runājām ka tu gribēsi tā ka sāp starp kājām!!!,, ,, Jā gribu arī, pataisi manu kājstarpi kārtīgi sarkanu!,, Eva vēl orgasma iespaidā, nedaudz izmainītā balsī nostenas. Nedomājot ilgi vinš atkal iesprauž Evas vagīnā un turpina uzsākto ļoti ātri pumpējot viņas kājstarpi. Viņai ilgi nav jāgaida kad uz karstām oglēm papildinātais drāziens pārvēršas vēl vienā pabeidzienā. Viņa vēl nepaspēj norauties no svešinieka pimpja lai pārstātu, nu jau par sāpīgo kļuvušu, pumpēšanu, kad sajūt kā strauja strūkla atsitās viņas vāveres dziļumos. Viņš izrauj ārā un vēl paaris šļācienus nolaiž pa Evas dibena rievu, uz katra izpumpējiena nostenoties ar tādu kā rūcienu beigās. Izmantojot to ka daiktam vēl nav nolaidies kaujas stāvoklis puisis ķeras pie viņas dupšuka. Starp vaidziņiem vis vēl kārtīgi slidens, viņš ļoti veikli, bet tai pat laikā uzmanīgi ieslidina sava daikta galviņu Evas dibenā, viegli tas nepadodas, apkārt viss stingri apspiež viņa locekli. Eva no sāpēm iebļaujas,, Sāp..sāp.. au! Lēnāk!,, bet svešinieks it kā to visu nedzirdēdams lēnām stumj tikai iekšā viņas nepakļāvīgajā caurumiņā. Eva nemierīgi mīņājas saviebusi nepatikā seju. Orģiju scenārijs iet tā kā bija rakstīts sarakstē, taču nupat viņa saprot ka nebūs tik forši kā vēstulēs bija fantazējusi. Viņš sāk lēnām bīdīt savu daiktu uz priekšu un atpakaļ, šķiet Evas šokolādīgā caurumiņa stingrais tvirtums puisi uzvelk ar katru ieiešanu aizvien stiprāk. Dibens viņai ar katru grūdienu sāk sāpēt aizvien vairāk un neizturējusi izkliedz,, Pietiek, nevajag vairāk!!!!! Velc ārā!!!,, ,,Es negribu tur, tavējais sķiet ir par lielu...,, Eva it kā sakautrējusies par savu neveiksmi saka. ,, Es baigi gribu atliet,, viņa saka taisoties notupties un pačurāt. ,, Kādas tev vēl atliešanas prātā! Tu ar savu dupsi uzkarsēji manu stieni, tagad pirmkārt apstrādā viņu līdz galam!,, viņš runājot paņem Evu aiz elkoņa un pierauj no pus tupus stāvokļa kājās. Viņš nogulstas tur pat mīkstajās sūnās uz muguras un uzrauj sev viņu virsū, 69 pozā, Evas kājas iet cauri viņa padusēm un rokas izstiepis uz priekšu viņš satver viņas rokas nedaudz virs elkoņa locītavas, tādā veidā neļaujot viņai nekur daudz pakustēties kā vienīgi ar galvu augšup, lejup lai viņa visu laiku būtu uzvilkta uz puiša daikta. ,,Tiec tagad galā kā gribi, tevis dēļ manējais nav vēl izšāvis!,,Es tikmēr paskatīšos cik cītīga tu esi! Eva nevēlēdamās palikt parādā kārtīgi apstrādā viņa daiktu, cenšoties to paņemt aizvien dziljāk mutē. Kādu laiku kāri darbojusies ap viņa mantību Eva novēršas no iesāktās nodarbes,, Paklau, es tiešām vairs nevaru palaid pačurāt! Man vajag!!!,, ,, Pabeidz iesākto,, būdams netālu no finiša viņš sakodis zobus nošņāc un velk aiz elkoņiem Evu uz sava locekļa atpakaļ. Sapratusi ka iespēju nebūs tikt vaļā, viņa ar pēdējiem spēkiem turēdamās neapslapināties uzsāk mežonīgi drāzt ar savu muti priekšā stāvošo locekli. Redzot un jūtot kā viņa pimpis tiek apstrādāts puisim nāk virsū neapturams nobeigums, to visu vēl pastiprina skats kā Evas bezkaunīgi puspavērtā šķirbiņa šūpojās ar saimnieci vienā ritmā un ir pārplūdusi ar uzbudinājuma slapjumu. ,,Nu ta beidzot!!!.....,, izlaužas paskaļš svešinieka rūciens. Baudas aptumsumā viņš nežēlīgi saspiež Evas augšdelmus gluži kā skrūvspīlēs. Viņa no sāpēm iekliedzās raudamās uz priekšu ātrāk nost no ciešā turētāja, bet ir jau par vēlu un viņa nespēdama saturēt palaiž vaļā spēcīgu mīzienu, kas skaļi šņākdams un ar šļakatām uz visām pusēm lidojot pārklāj viņam krūtis un vēderu, tekot tērcītēm gar kaklu un padusēm. Pārsteigumā viņš palaiž vaļā Evas rokas un truli skatīdamies uz viņas pavērto, čurājošo vāveri mēģina aptvert kas notiek! Eva ir tādā atvieglojuma baudā ka vienkārši izdara lietu līdz galam esot rāpus virs svešinieka. Tiklīdz viss pierimst viņa strauji pieceļas kājās un sakautrējusies sarkaniem vaigiem saka,, Piedod, es nevarēju vairāk noturēt... man tā sanāca....,, Svešinieks joprojām guļot viss slapjš uz zemes, ar smaidu sejā atsaka ,, Nekas, nevajadzēja tevi tik ilgi spīdzināt, bet man tas īstenībā patika, tev nevajag kaunēties! Ejam uz mašīnu, man tur līdzi ir paņemts ūdens un dvieļi. Savākušies un aizgājuši pie mašīnas viņi nomazgājās un noslaucījušies brauca atpakaļ uz Rīgu. Eva tā arī tajā vakarā mājās neatgriezās paliekot pie svešinieka visu atlikušo vakaru un nakti....