Stāsti / Hostelis...

Ritu pēra ilgi. Daudz ilgāk kā pārējās sievietes. Rita pati bija lūgusi ilgstošu un sāpīgu pērienu. Tikai trīs sievietes – Rita, Ilze un Aija parasti tika pērtas pa ķermeņa abām pusēm, bet Rita bija vienīgā, kura pēc viņas pašas lūguma pirms tam vēl tika apstrādāta ar nātrēm.

Plašajā zālē bija tikai divas pēršanai paredzētas vietas – tas tika iekārtots speciāli, lai eksekūtoriem būtu vairāk vietas veikt efektīvu un kvalitatīvu pēršanu. Tāpēc sievietes parasti tika pērtas pa pāriem – Rita ar Lindu, Ilze ar Aiju, Natālija ar Kristīni.

Katrs pēršanas seanss parasti aizņēma vismaz pusstundu un sievietes, kurām vajadzēja būt nākošajām, varēja gaidīt priekštelpā ģērbtām apakšveļā vai pilnīgi kailām, vai arī ierasties tieši uz pašu pēršanu – tas viss bija pēc pašu sieviešu izvēles. Tāpat sievietes arī pašas varēja izvēlēties ar kādiem instrumentiem viņas tiks pērtas, ķermeņa daļas, kuras būs pakļautas eksekūcijai un secību, kādā viņas tiks pērtas ar izvēlētajiem instrumentiem.
Eksekūtorus parsti izbrīnija fakts, ka sievietes izvēlējās priekš sevis gan pašus negantākos pēršanas instrumentus, gan sāpīgākos pēršanas veidus un lielāku pēršanas ilgumu nekā paši eksekūtori priekš šīm sievietēm. Katra sieviete lieliski pārzināja savu ķermeni un tās vietas, kurām attiecīgie instrumenti pēršanas laikā varēja radīt vislielākās sāpes vienlaicīgi samazinot līdz minimumam risku nodarīt neatgriezeniskus ķermeņa bojājumus.

Regulāra pēršana nebija vardarbība pret šīm sievietēm, jo tā nenotika piespiedu kārtā pret sieviešu gribu. Taisni otrādi – pēršana viņām sniedza nepieciešamu emocionālu pārdzīvojumu, palīdzēja atbrīvoties no stresa un saņemt juteklisku baudījumu. Sievietes pašas izvēlējās pēršanas seansu biežumu un aptuvenu veidu kādā tā notiks katrā reizē. Eksekūtori -vīrieši skaitījās tikai sieviešu vēlmju izpildītāji, jo sievietes nāca uz pēršanu tāpat, kā citas apmeklē kosmetologu vai sporta klubu. Natālija, Ilze un Kristīne parasti nāca reizi nedēļā, Aija – reizi divās nedēļās, bet nešķiramās draudzenes Rita un Linda parasti tika pērtas divas vai trīs reizes nedēļā.

Bija vēl divas sievietes – Inga un Marina, par kurām pārējās zināja, taču nekad nebija viņas redzējušas. Inga un Marina bija “pagrabstāva apmeklētājas” – tā viņas bija iesaukušas pārējās sievietes, kuras apmeklēja tikai pēršanas seansus. Klubā, kurā norisinājās sieviešu eksekūcijas, bez pēršanas zāles vēl bija arī speciāls pagrabs, kurā, kā klīda baumas, notiek spīdzināšanas seansi. Pareizāk gan tos būtu nosaukt par moku seansiem, jo neviens nespīdzināja Ingu un Marinu pret viņu gribu – visas mokas, kurām abas sievietes tika pakļautas pagrabā, notika ar abu sieviešu brīvprātīgu piekrišanu.

Pagrabs bija iekārtots labākajās moku kambara tradīcijās. Šeit atradās viss, kas bija nepieciešams sieviešu ķermeņa pilnvērtīgai mocīšanai – plaša kolekcija ar dažāda veida knaģiem, kuri domāti krūšu galu, kaunuma lūpu un klitora sakniebšanai, vertikālas un horizontālas preses krūšu saspiešanai, dažādi elektrodi, lai varētu ar elektrības palīdzību pamocīt erogēnās zonas, iekārta sieviešu ķermeņu stiepšanai, sveces spīdzināšanai ar karstu vasku, dažnedažādi falla imotatori domāti gan vagīnām, gan anālajām atverēm.

Bez šiem instrumentiem pagrabā vēl bija atrodams “koka zirgs” – baļķis vai dēlis ar stirpi sašaurinātu augšējo malu uz kura jāteniski sēdās kaila sieviete tā, lai “koka zirga” asās malas sāpīgi spiestos viņas kājstarpes pašās maigākajās vietās; speciāli “krūšturi”, kurus uzvelkot uz spīdzināmās sievietes kailajām krūtīm, tie sāpīgi spieda krūšu galus; baļķis, kurš parasti tika nosaitēts ar nātrēm un uz kura pēc tam tika cieši piesieta kaila sieviete tā, lai nātres dedzinātu pašas maigākās ķermeņa vietas; dažādas ierīces sieviešu pakarināšanai – aiz rokām, kājām vai matiem, kā arī daudzi speciāli taisīti soli un krēsli ar grubuļainām virsmām, uz kuriem parasti eksekūcijas laikā cieši sēdās vai gūlās kailas sievietes.

No pagrabā esošā arsenāla, pārējām sievietēm augšā bija pieejamas vienīgi nātres. Tās nebija obligātas pēršanas seansos – sievietes tās varēja lietot pirms pēršanas vai pastiprināt sāpes guļot uz tām pēršanas laikā, taču nātres bija neatņemama sastāvdaļa mocībām, kurām tika pakļautas Inga un Marina.

Bez visa uzskaitītā pielietošanas, Inga un Marina parasti tika arī ilgi un sāpīgi pērtas – ja sievietes augšā apstrādāja ar sālsūdenī mērcētām rīkstēm, parastām un “deviņastainajām” pletnēm, tad Inga un Marina papildus vēl tika slānītas ar pātagu, tajā skaitā arī pa krūtīm un krūšu galiem. Ja pārējās sievietes tika pērtas piesietas uz speciāliem soliem uz vēdera vai muguras, tad Inga un Marina tika pērtas vēl arī stāvus vai pakarinātas aiz rokām vai kājām.

Ja perot citas sievietes eksekūtori vienmēr sekoja līdzi tam, lai netiktu pārāk traumēta sieviešu āda, tad gadījumā ar Ingu un Marinu bija viss otrādi – pēršana parasti beidzās ar asiņainām pēdām uz ādas. Eksekūtori to panāca perot ar plašāku atvēzienu, pie nosacījuma, ka sieviešu ķermeņi ir stipri nofiksēti uz kāda no moku soliem, lai katrs cirtiens precīzi un spēcīgi trāpītu paredzētajā vietā.

Pārējās sievietes bija ļoti ieintriģētas ar stāstiem par pagrabā notiekošajām mocībām un daudzas no viņām – sevišķi Rita, labprāt vēlējās paplašināt savu sāpju un baudas izjūtu redzesloku un uzsākt regulārus pagraba apmeklējumus. Taču abi eksekūtori bija pret, jo uzskatīja, ka sievietes vēl nav gatavas šādiem pārbaudījumiem un iepazīšanās ar pagrabu notiks pakāpeniski, izbaudot katru moku rīku atsevišķi.

Parastā pēršanā sievietes saņēma ap simts sitieniem ar rīksti(parasti tika ņemta tikai viena rīksts – gara un tieva, lai pastiprinātu sāpes), pletni vai žagariem – ko nu bija izvēlējušās konkrētā seansā. Pēc pēriena attiecīgās vietas vienmēr tika iesmērētas ar speciālu krēmu, kurš likvidēja eksekūcijas sekas pāris dienu laikā un tad sievietes tika laistas uz mājām, vai arī viņas tika pagrieztas un noguldītas uz muguras, lai saņemtu nākamos simts sitienus jau pa ķermeņa priekšpusi.

Šodienas pēršana noritēja kā parasti, ja neskaita to, ka Ilze pirmo reizi “nobaudīja” nātres. Ritu ar Lindu pēra otrajā maiņā, taču viņas atbrauca uz šejieni kopā ar Kristīni un Natāliju, kuras tika pērtas pirmajā maiņā un izģērbušās gaidīja savu kārtu priekštelpā, patīkami satrauktas klausoties Kristīnes un Natālijas kliedzienos eksekūcijas laikā.

Rita ar Lindu sāka kliegt jau pie pašiem pirmajiem sitieniem. Tas notika ne jau tāpēc, ka viņas būtu tik mazdūšīgas – labprātīgi pakļaut savu ķermeni regulāriem notpietniem pērieniem ne katram būtu pa spēkam. Lieta tāda, ka aizturot kliegšanu sievietes nespēja tā pa īstam fiziski atbrīvoties pēriena laikā, bet tas bija galvenais iemesls, kāpēc viņas gribēja tikt pērtas.